Situācija Venecuēlā 2019. gada pavasarī bija nonākusi strupceļā pēc 2018. gada prezidenta vēlēšanām. Nikolass Maduro pasludināja sevi par prezidentu, taču Nacionālās asamblejas priekšsēdētājs Huans Gvaido apstrīdēja vēlēšanu leģitimitāti. Atsaucoties uz konstitūciju, Gvaido paziņoja, ka ir pagaidu prezidents, tomēr vairāku mēnešu laikā viņam neizdevās pārvilināt militārpersonas, kas palika lojālas Maduro. Līdz ar to Maduro saglabāja varu.
“Krievija tajā brīdī ļoti skaidri signalizēja, ka vēlas īstenot savādu apmaiņu starp Venecuēlu un Ukrainu,” Hila norādīja Kongresā.
Viņa salīdzināja Krievijas piedāvājumu ar ASV Monro doktrīnu — 1823. gadā formulētu ārpolitikas principu, kas nosaka, ka Eiropas lielvaru iejaukšanās Amerikas kontinentā tiktu uzskatīta par naidīgu rīcību pret Savienotajām Valstīm.
Pēc Hilas teiktā, Krievija faktiski piedāvājusi ASV līdzīgu pieeju: Maskava būtu gatava “netraucēt” Vašingtonas ietekmi Venecuēlā, ja ASV atturētos no iejaukšanās Krievijas darbībās Ukrainā. Hila skaidroja, ka šie signāli pastiprinājās pēc tam, kad Krievija nosūtīja aptuveni 100 drošības aģentus uz Venecuēlu, lai aizsargātu Maduro valdību un nepieļautu iespējamu ASV militāru iejaukšanos.
“Viņi būtībā signalizēja: jums ir sava Monro doktrīna, jūs vēlaties, lai mēs ejam prom no jūsu pagalma. Taču mums ir sava versija — un jūs atrodaties mūsu pagalmā Ukrainā,” citējot Hilu, rakstīja laikraksts The Washington Post.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Šāda vienošanās dotu ASV virsroku Venecuēlā, savukārt Krievijai — rīcības brīvību Ukrainā. Tomēr Hila uzsvēra, ka piedāvājums netika izteikts oficiālos diplomātiskos kanālos, bet gan netieši — caur mediju signāliem.
Trampa administrācija toreiz uzdevusi Hilai nodot Krievijas pusei skaidru vēstījumu, ka ASV šādam darījumam nepiekritīs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!