Zelenska stratēģiskais vēstījums pēc Maduro aizturēšanas
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, reaģējot uz Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro aizturēšanu ASV, izteicis atbalstu šādai rīcībai, norādot, ka “ja ar diktatoriem var rīkoties šādi, ASV zina, ko darīt tālāk”. Šis komentārs pauž Zelenska pārliecību par stingru attieksmi pret autoritāriem līderiem un iespējamu turpmāku ASV rīcību. Kā ziņo telekanāls TV3, Zelenskis arī paudis cerību, ka līdz janvāra beigām ASV izdosies sarīkot augstākā līmeņa līderu samitu, kurā tiktu apspriesti priekšlikumi miera panākšanai ar Krieviju. Ja diplomātiskais ceļš neizdosies, Ukraina turpinās sevi aizstāvēt.
Maduro aizturēšanas detaļas un starptautiskā reakcija
Nikolass Maduro tika aizturēts ASV spēku operācijas laikā, un viņš šobrīd atrodas aizturēšanas centrā Ņujorkā, saskaroties ar apsūdzībām dažādos ar narkotikām un ieročiem saistītos noziegumos. ASV prezidents Donalds Tramps publiskoja fotogrāfiju, kurā Maduro redzams uz militārā kuģa. Operācija, kuras laikā Maduro un viņa sieva tika aizturēti savā guļamistabā, izraisījusi plašu starptautisku reakciju. Ķīna ir aicinājusi ASV nekavējoties atbrīvot Maduro, nosaucot operāciju par “skaidru starptautisko tiesību pārkāpumu”. Maduro un viņa sieva tiesā nolieguši izvirzītās apsūdzības un uzturas apcietinājumā, ko rakturo kā “elle zemes virsū” smago apstākļu dēļ.
Ukrainas ceļš uz mieru: diplomātija un aizsardzība
Ukrainas prezidents Zelenskis Jaungada uzrunā uzsvēra, ka Ukraina vēlas kara beigas, bet ne Ukrainas beigas, un ka tauta nav gatava padoties, neskatoties uz kara radīto nogurumu. Viņš norādīja, ka miera līgums ir “90% pabeigts”, taču atlikušie 10% noteiks “pasaules, Eiropas un Ukrainas likteni”. Zelenskis uzsvēra, ka Krievija pati karu neizbeigs un ir nepieciešams starptautiskās sabiedrības spiediens. Viņš arī norādīja, ka Krievija ir “vienīgā valsts, kas paildzina šo karu”, un ka tās apgalvojumi par Ukrainas mēģinājumiem sabotēt miera sarunas ir “tipiskas Krievijas meli”. Zelenskis piebilda, ka Ukrainas roku “Tomahawki” pierādītu, ka “mieram nav alternatīvas”, un ka Krievijas agresiju varētu apturēt jau 2026. gadā, ja tiktu veiktas “ļoti ātras un izlēmīgas” darbības.
Latvijas un Ukrainas sadarbība un atbalsts
Latvija turpina sniegt nozīmīgu atbalstu Ukrainai, un kopš kara sākuma praktiskais atbalsts sasniedzis gandrīz miljardu eiro. Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže savā ziņojumā norādījusi, ka Latvijas nostāja Ukrainas atbalstā paliek nemainīga un ka Eiropas valstīm ir jāuzņemas vadošā loma, palielinot savu ieguldījumu līdz vismaz 0,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Latvija aizstāv Ukrainas tiesības uz pašaizsardzību un aicina palielināt spiedienu uz Krieviju un tās atbalstītājiem. Tiek uzturēts aktīvs dialogs ar Ukrainu, un notiek regulāras vizītes. Vienošanās par ilgtermiņa atbalstu un drošības saistībām starp Latviju un Ukrainu paredz militāro atbalstu 0,25% no IKP un rekonstrukcijas palīdzību 15 miljonu eiro apmērā gadā no 2024. līdz 2026. gadam. Tiek diskutēts par kopīgiem aizsardzības projektiem un vajadzībām 2026. gadam, tostarp par Latvijas aizsardzības uzņēmumu iesaistīšanu Ukrainas dronu ražošanā.
Nākotnes perspektīvas un izaicinājumi
Ukrainas prezidents Zelenskis pauž cerību, ka 2026. gads varētu būt izšķirošs miera panākšanā, taču uzsver, ka tas prasa pastiprinātu spiedienu uz Krieviju. Viņš atzīst, ka kara beigas nevar panākt “par katru cenu”, un ka ir svarīgi nesadurties ar Krievijas meliem un sabotāžas mēģinājumiem. ASV virzītais miera plāns, kas tiek saīsināts līdz 20 punktiem, ir viens no galvenajiem diplomātiskajiem instrumentiem. Paralēli tam, Latvija un citas Eiropas valstis turpina sniegt atbalstu Ukrainai militāri, finansiāli un humānā veidā, cenšoties nodrošināt Ukrainas drošību un atjaunošanu.