Protestu intensitāte un upuru skaits
Kopš pagājušās nedēļas Irānā notiekošajos protestos ir gājuši bojā vismaz 35 cilvēki, bet aizturēti vairāk nekā 1200, pirmdien paziņoja protestu aktīvisti. Cilvēktiesību organizācija “Human Rights Activists News Agency” (HRANA) precizē, ka bojāgājušo vidū ir 29 protestētāji, četri bērni un divi Irānas drošības spēku darbinieki. Demonstrācijas ir notikušas vairāk nekā 250 apdzīvotajās vietās 27 no 31 Irānas provinces, padarot šos notikumus par plašākajiem iedzīvotāju protestiem valstī kopš 2022. gada masu nemieriem, kas izraisījās pēc 22 gadus vecās Mahsas Amini nāves aizturēšanas. Lai gan pašreizējie nemieri vēl nav sasnieguši iepriekšējo notikumu plašumu un intensitāti, tie tomēr ir ievērojami.
Protestu cēloņi un izplatība
Galvenie neapmierinātības iemesli, kas mudinājuši cilvēkus iziet ielās, ir saistīti ar strauji augošo dzīves dārdzību un augsto inflāciju. Valsts ekonomiskā situācija ir sarežģīta, ko vēl vairāk pasliktina starptautiskās sankcijas un citas ģeopolitiskās spriedzes. Demonstranti pauž neapmierinātību ar valdības nespēju nodrošināt stabilu dzīves līmeni un risināt pamatproblēmas. Protestu sākumā galvenokārt bija iesaistīti veikalu īpašnieki un studenti, kas bloķēja ielas un paralizēja universitātes pilsētiņas. Sākotnēji demonstrācijas sākās galvaspilsētā Teherānā, bet ātri izplatījās arī citās Irānas pilsētās un provincēs.
Drošības spēku reakcija un starptautiskais spiediens
Irānas drošības spēki ir pastiprinājuši savu klātbūtni un atsevišķos gadījumos pielietojuši arī šaujamieročus, lai apspiestu demonstrācijas. Ziņots par ievainotiem protestētājiem, ko galvenokārt radījušas gumijas lodes. Pusoficiālā ziņu aģentūra Fars ziņo, ka sadursmēs ir cietuši arī kārtības sargi. Irānas Ārlietu ministrija ir apsūdzējusi ASV un Izraēlu iejaukšanos valsts iekšējās lietās un aicinājusi uz vardarbību. Šādi paziņojumi ir radījuši bažas Irānas valdošajās aprindās par iespējamu ASV militāru iejaukšanos.
Starptautiskā reakcija un brīdinājumi
ASV prezidents Donalds Tramps ir brīdinājis Irānu, ka gadījumā, ja tiks pielietots spēks pret miermīlīgiem protestētājiem, Amerikas Savienotās Valstis iejauksies. Tramps platformā “Truth Social” norādījis, ka ASV ir “gatavas un gatavas doties”, ja Irānas drošības spēki “sašaus un vardarbīgi nogalinās miermīlīgus protestētājus”. Viņa izteiktais brīdinājums izraisījis tūlītēju reakciju no Teherānas, kur Irānas augstā līdera padomnieks Ali Šamhani brīdinājis, ka jebkura intervence tiks sagaidīta ar atbildi, uzsverot, ka “Irānas drošība ir sarkanā līnija”. Arī Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) ir aicinājusi novērst turpmāku situācijas eskalāciju un aicinājusi visas puses uz atturību.
Valdības reakcija un politiskie izaicinājumi
Irānas prezidents Masoud Pezeshkian ir uzdevis Iekšlietu ministrijai veikt “pilnvērtīgu izmeklēšanu” par notikumiem Ilamas provincē, kur, kā ziņots, drošības spēki iebrukuši slimnīcā, meklējot demonstrantus. Šis incidents izsaucis kritiku no ASV Valsts departamenta, kas to nodēvējis par “noziegumu”. Lai gan protesti galvenokārt saistīti ar ekonomikas problēmām, daži dalībnieki pauduši atbalstu monarhijas atjaunošanai. ASV Valsts departamenta pārstāvis norādījis, ka protesti atspoguļo Irānas tautas “saprotamo dusmu” par valdības neveiksmēm dažādās jomās, kā arī resursu tērēšanu bruņotajiem grupējumiem un kodolieroču izpētei.