Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc politisko organizāciju 2025. gada pašvaldību vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju pārbaudēm ir saucis pie administratīvās atbildības 22 politiskās organizācijas. Visbiežāk pārkāpumi saistīti ar priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu neievērošanu, tostarp informācijas nenorādīšanu par plānoto maksas aģitācijas materiālu izvietošanu un izdevumu neiekļaušanu deklarācijās, liecina KNAB publiskotā informācija.
KNAB Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšniece Amīlija Raituma norādīja, ka pērn aizvadītais priekšvēlēšanu periods bija intensīvāks nekā citus gadus.
KNAB saņēma vairāk nekā 700 sūdzību par iespējamiem pārkāpumiem, kas ir līdz šim lielākais saņemto iesniegumu skaits.
Vienlaikus KNAB novēroja vēl vienu jaunu tendenci – lielākā daļa sūdzību attiecās uz aģitācijas saturu, tostarp reklāmās pausto apgalvojumu atbilstību politisko organizāciju programmās definētajiem mērķiem, ko KNAB kā uzraugošajai iestādei nav tiesību izvērtēt, norādīja Raituma.
KNAB pārbaudīja 45 politisko partiju un to apvienību, kas kandidēja 2025. gada 7. jūnija pašvaldību vēlēšanās, ieņēmumu un izdevumu deklarācijās norādīto informāciju.
Pārbaudītā informācija atklāja, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodā politiskajām organizācijām bija 2,35 miljonu eiro ieņēmumi un teju 6,2 miljonu eiro izdevumi, no kuriem politiskās organizācijas 44 % jeb vairāk nekā 2,7 miljonus eiro izlietojušas limitētajiem mērķiem – aģitācijas materiālu izvietošanai un labdarībai. KNAB pārbaužu laikā pārliecinājās, ka politiskās organizācijas ievērojušas tām noteikto priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumu limitus.
KNAB konstatēja 87 gadījumus, kad tika pārkāptas Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma un Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma prasības.
Par šiem pārkāpumiem KNAB politiskajām organizācijām un citām personām piemēroja naudas sodus kopsummā 19 380 eiro vai izteica brīdinājumus.
KNAB visbiežāk konstatētie pārkāpumi bija saistīti ar priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu neievērošanu, tostarp apmaksātāja nenorādīšanu uz aģitācijas materiāliem vai materiālu izvietošanu tā dēvētajā klusuma periodā – vēlēšanu dienā un dienā pirms tās, kad tas ir aizliegts. Šādus pārkāpumus KNAB konstatēja 18 politisko organizāciju darbībā.
Tāpat KNAB konstatēja, ka 11 politiskās organizācijas deklarācijās nebija norādījušas visus savus priekšvēlēšanu izdevumus vai bija norādījušas tos kļūdaini, nekorekti. Kopējais šādu konstatēto izdevumu apmērs ir 46 510 eiro.
Savukārt septiņas politiskās organizācijas nebija ievērojušas priekšvēlēšanu aģitācijas paziņojumu iesniegšanas kārtību, kas paredz pienākumu informēt KNAB par visu plānoto maksas aģitācijas materiālu izvietošanu. Šajos gadījumos plānoto izdevumu apmērs kopumā ir bijis 187 842 eiro.
Līdztekus tam KNAB konstatēja, ka septiņas politiskās organizācijas nebija ievērojušas saņemto ziedojumu iesniegšanas kārtību, kas paredz pienākumu 15 dienu laikā no ziedojuma saņemšanas brīža par šo faktu paziņot KNAB. Minētās politiskās organizācijas nebija norādījušas ziedojumus kopumā 3080 eiro apmērā.
Tāpat KNAB fiksēja 26 gadījumus, kad valsts un pašvaldību administratīvie resursi tika izmantoti aizliegtiem mērķiem – priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu veidošanai un/vai to izvietošanai. Visbiežāk konstatētais administratīvo resursu izmantošanas veids bija pašvaldībai piederoša īpašuma, tostarp telpu, lietošana. Par šādiem pārkāpumiem KNAB personām piemēroja naudas sodus kopsummā 825 eiro vai izteica brīdinājumu.
KNAB ieskatā, pieļautie pārkāpumi galvenokārt saistāmi ar neuzmanību un paviršu attieksmi pret normatīvajos aktos noteikto kārtību.
Aģentūra LETA vēsta, ka apvienotajam sarakstam piemērots naudas sods kopumā 1150 eiro apmērā. Vienā no pārbaudēm apvienībai piemērots arī administratīvais brīdinājums bez naudas soda.
Politiskajai partijai “Jēkabpils reģionālā partija” piemērots naudas sods 100 eiro apmērā, savukārt partijai “Latgales partija” – 250 eiro naudas sods, ņemot vērā KNAB lēmumā paredzēto nosacīto daļējo atbrīvošanu no soda samaksas.
Lielākais naudas sods piemērots partijai “Latvija pirmajā vietā”, kurai kopumā noteikts sods 4140 eiro apmērā. “Latvijas Atdzimšanas partijai” piemērots 500 eiro naudas sods.
“Latvijas Sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai” piemērots 150 eiro naudas sods, piemērojot nosacītu daļēju atbrīvošanu no sākotnēji noteiktā soda. “Latvijas Zaļajai partijai” piemērots naudas sods 700 eiro apmērā, bet Latvijas Zemnieku savienībai – 200 eiro.
Nacionālajai apvienībai piemēroti naudas sodi kopumā 1200 eiro apmērā. Partijai “Gods kalpot Rīgai” piemērots 500 eiro sods, savukārt partijai “Platforma 21” – 200 eiro sods.
Partijai “Kopā Latvijai!” piemēroti naudas sodi kopumā 700 eiro apmērā, daļu no soda piemērojot ar nosacītu daļēju atbrīvošanu. Latvijas Reģionu apvienībai piemērots 500 eiro naudas sods, bet partijai “Republika” – 250 eiro sods, ņemot vērā nosacītu daļēju atbrīvošanu no pilna soda apmēra.
Partijai “Stabilitātei!” piemēroti naudas sodi kopumā 550 eiro apmērā, savukārt partijai “Progresīvie” – sods 190 eiro apmērā. Partijai “Sarauj, Latgale!” piemēroti naudas sodi kopumā 1000 eiro apmērā. Partijai “Tauta. Zeme. Valstiskums” piemēroti naudas sodi kopumā 1000 eiro apmērā, vienlaikus KNAB materiālā norādot, ka viena soda izpildē samaksāta daļa no noteiktās summas.
“Vidzemes partijai” piemēroti naudas sodi kopumā 550 eiro apmērā. Zaļo un Zemnieku savienībai piemēroti naudas sodi kopumā 1400 eiro apmērā, tostarp vienā gadījumā piemērojot nosacītu daļēju atbrīvošanu no soda samaksas.
Vienlaikus KNAB konstatējis arī pārkāpumus, par kuriem piemēroti administratīvie brīdinājumi bez naudas soda, tostarp partijai “Jūrmala – mūsu mājas” un “Siguldas novada partijai”.
Kontrolējot priekšvēlēšanu aģitācijas periodā noteikto ierobežojumu un aizliegumu ievērošanu, kas ietilpst KNAB kompetencē, konstatēti arī 46 gadījumi, kuros citas personas pārkāpušas Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteikto aģitācijas kārtību. Tostarp 26 gadījumos konstatēta arī administratīvo resursu izmantošana priekšvēlēšanu aģitācijas mērķiem, bet vēl vairākos aģitācijas izvietošana vēlēšanu dienā. Par konstatētajiem pārkāpumiem piemēroti administratīvie sodi kopumā 2900 eiro apmērā.
KONTEKSTS:
2025. gada pašvaldību vēlēšanas notika 7. jūnijā, vēlētāju aktivitāte tajās bija vairāk nekā 47 %, un tā bija lielāka nekā kopumā pašvaldību vēlēšanās 2020. gadā, kad vēlēja Rīgas domi, un 2021. gadā, kad vēlēšanas notika pārējās pašvaldībās. Vēlēšanās tika noskaidroti domēs ievēlētie spēki visās 42 vietvarās.