Svarīgs solis pretī reāla miera panākšanai, tā Ukrainā vērtē otrdien Parīzē pēc Labas gribas koalīcijas sanāksmes parakstīto deklarāciju par drošības garantijām Ukrainai un starptautiskā kontingenta izvietošanu tās teritorijā pēc pamiera panākšanas Ukrainā.
Ukraiņu attieksme bijusi skeptiska, tomēr sanāksmē panāk svarīgu vienošanos
Otrdien liela uzmanība bijusi veltīta Labas gribas koalīcijas kārtējai sanāksmei, tomēr ukraiņu gaidas nebija ļoti lielas, ņemot vērā visus pēdējā laika notikumus, proti, ASV militāro operāciju Venecuēlā, kas daudzu ekspertu ieskatā klaji pārkāpj starptautiskās tiesības, kā arī ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumus par Grenlandes pievienošanu ASV, atklāti pieļaujot spēka izmantošanu pret NATO dalībnieci Dāniju.
Raugoties uz šiem notikumiem, ukraiņiem rodas jautājumi par to, cik patiesi varēti būt ASV drošības garantiju solījumi Ukrainai. Skeptisku viedokli pauda arī daži eksperti.
Tomēr pēc sanāksmes Ukraina oficiāli paziņoja, ka panāktas svarīgas vienošanās par drošības garantijām Ukrainai un vairāku valstu kontingenta izvietošanu pēc pamiera noslēgšanas gan starp Labas gribas koalīcijas valstīm, gan trīspusēji starp Ukrainu, Lielbritāniju un Franciju. Svarīgi ir bijis tas, ka sanāksmē klātesoši bijuši arī ASV pārstāvji, kuri apliecināja, ka ASV ir gatava uzņemties pamiera uzraudzības vadību.
Pēc sanāksmes Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savos sociālajos tīklos rakstīja, ka parakstītie dokumenti “ir signāls, cik nopietni Eiropa un visa Labas gribas koalīcija ir gatava strādāt, lai sasniegtu reālu mieru”.
Parakstītie dokumenti nostiprina turpmāko juridisko darbu, precīzāk, Ukraina vēlas, lai tai solītās drošības garantijas apstiprinātu ar parlamentu lēmumiem. Tādā veidā brīdī, kad diplomātija nostrādās un miers Ukrainā iestāsies, tā būs gatava uzņemt starptautisko kontingentu.
Kontingentu Ukrainā gatavas izvietot Lielbritānija un Francija
Medijos izskanējuši dažādi skaitļi par to, cik daudz starptautiskā kontingenta karavīrus varētu izvietot Ukrainā. Izskan minējumi par no 10 000 līdz 30 000 karavīru izvietošanu Ukrainas rietumu daļā.
Sabiedroto karavīru klātbūtne pat Ukrainas armijas, kas turpinātu darbu pirmajās līnijās, aizmugurē būtu svarīgs atbalsts.
Šobrīd sabiedroto solījumi sāk iegūt konkrētākas aprises.
Publiski pieejamā informācija liecina, ka karavīrus uz Ukrainu gatava sūtīt Lielbritānija un Francija. Abu valstu gatavība parakstīt šo deklarāciju ir patiešām būtisks lūzums līdzšinējā notikumu gaitā.
Vācija nemin karavīru izvietošanu Ukrainas iekšienē, bet sola sniegt atbalsta artavu pie Ukrainas. Arī Itālija un Polija šobrīd nav gatavas izvietot savus karavīrus uz vietas Ukrainā.
Ukraiņi bažījas par izskanējušo apņemšanos reālu izpildi
Savukārt Ukrainā izskan jautājumi, vai sabiedrotie tiešām varēs šīs apņemšanās izpildīt.
“Mēs, protams, esam redzējuši dažādus skaitļus – 10 000, 20 000 un 30 000 –, bet tas būs ļoti liels izaicinājums. Pirmām kārtām jau Francijai un Lielbritānijai.
Jo, ja, piemēram, nolems izvietot 10 000 lielu kontingentu, tad tajā būs kā minimums jāiesaista 30 000 vai 40 000 karavīru, lai varētu nodrošināt rotāciju.
Diemžēl mūsu Eiropas partneri un viņu armijas nav gatavas strādāt tā, kā strādā Ukrainas bruņotie spēki. Viņiem būs vajadzīga rotācija, mazākais, katru pusgadu. Tāpēc tas viennozīmīgi ir svarīgs solis. Atgādināšu, ka pirms gada vai diviem par to pat runas nevarēja būt. Tas ir solis pretī rīcībai gadījumā, ja tiks pārtraukta karadarbība,” Ukrainā vienotajā telemaratonā komentēja Ukrainas Drošības un sadarbības centra direktors Dmitro Žmailo.
Eksperta ieskatā arī ASV gatavība iesaistīties pamiera ievērošanas uzraudzībā Ukrainā apliecina izmaiņas ASV attieksmē, jo tagad sāk parādīties konkrētākas aprises tam, ko amerikāņi būtu gatavi darīt.
“Protams, tas nav tas konkrētums, ko mums gribētos. Monitorings par uguns izbeigšanu – nu, mēs atceramies antiteroristiskās operācijas periodu. Un diemžēl, pat ja mums izdosies panākt uguns pārtraukšanu, tad mēs faktiski būsim tajā pašā situācijā, kāda bija frontē no 2014. līdz 2022. gadam. Tikai tagad tā frontes līnija būs 1250 kilometri. Attiecīgi – viennozīmīgi būs pārkāpumi no Krievijas puses,” pauda Žmailo.
Žmailo uzskata, ka ASV iesaiste miera nodrošināšanā vismaz pēc otrdien notikušās tikšanās rezultātiem varētu būt neliela un ļoti ierobežota, bet pats fakts, ka sabiedrotie signalizē par gatavību uzņemties noteiktus pienākumus, ir pozitīvi vērtējams.
Taču joprojām neatbildēts ir jautājums par to, vai vispār otrdien panāktās vienošanās praksē tiks īstenotas. Jo tas viss būs iespējams tikai tad, kad uguns frontē oficiāli tiks pārtraukta vai vismaz Krievija neturpinās masveida raķešu un kaujas dronu uzbrukumus Ukrainai. Tomēr par to šobrīd nekas neliecina. Arī teritoriju jautājumā šobrīd nav panākta nekāda vienošanās.
Tikmēr sarunas un darbs pie potenciālā miera līguma turpinās. Arī trešdien Parīzē sarunas ar ASV pārstāvjiem turpināja daļa no Ukrainas delegācijas.
KONTEKSTS:
Sarunas par iespējamo miera panākšanu Ukrainā aktivizējās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā šī gada janvārī. Viņš vairākkārt runājis un pat ticies ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
2025. gada novembrī ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja 28 punktu miera plānu, pie kā iepriekš strādājušas ASV un Krievijas delegātu komandas un ekspertu vērtējumā bija ļoti labvēlīgs tieši Kremlim.
Ukrainas sabiedrotie Eiropā pauda neapmierinātību ar šādu piedāvājumu. 23. novembrī Ženēvā notika sarunas starp ASV, Eiropas un Ukrainas līderiem, kurās sprieda par izmaiņām ASV piedāvātajā plānā. Atjaunotā plāna detaļas netika atklātas, taču mediji ziņoja, ka tas tika saīsināts. Šobrīd tajā iekļauti 20 punkti un vairāk ievērotas Kijivas intereses, tostarp ASV piedāvājusi drošības garantijas, kas izstrādātas pēc NATO 5. panta principa. Krievija līdz šim noraidījusi visus labojumus, bet Ukraina atzinusi, ka vissmagākās ir sarunas par teritoriju sadali.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu