Zelenska aicinājums starptautiskajai sabiedrībai
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Jaungada uzrunā tautai paudis cerību, ka karš Ukrainā varētu noslēgties jau 2026. gadā, taču uzsvēris, ka tas ir atkarīgs no starptautiskās sabiedrības spējas palielināt spiedienu uz Krieviju. Kā informē portāls NRA, Zelenskis atzina, ka viņš personīgi vēlētos mieru panākt daudz ātrāk, taču Ukraina dara visu iespējamo, lai to sasniegtu. Viņš arī norādīja, ka miera sarunu process ir 90% pabeigts, bet atlikušie 10% noteiks turpmāko pasaules, Eiropas un Ukrainas likteni. Prezidents uzsvēra, ka Krievija pati neizbeigs karu, tāpēc ir nepieciešams starptautiskās sabiedrības spiediens, jo vēsturē nav bijis gadījuma, kad Krievija būtu izbeigusi karu pēc savas brīvas gribas. Zelenskis norādīja, ka nepieciešams “nāvējošs tvēriens” pret Krieviju, piemēram, pilnībā apturot tās naftas tankkuģus un naftas pārstrādes rūpnīcas, lai atturētu agresoru. Viņš piebilda, ka, rīkojoties “ļoti ātri un izlēmīgi”, Krievijas agresiju varētu apturēt jau 2026. gadā.
Latvijas nostāja un atbalsts Ukrainai
Latvijas nostāja Ukrainas atbalstā ir nemainīga, un valsts turpinās sniegt visaptverošu atbalstu. Kā norādīts Ārlietu ministres Baibas Bražes ziņojumā, Latvijas praktiskais atbalsts Ukrainai kopš kara sākuma sasniedzis gandrīz miljardu eiro. Latvija aicina Eiropas valstis uzņemties līderlomu un palielināt savu ieguldījumu Ukrainas atbalstā līdz vismaz 0,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Starptautiskajās organizācijās un divpusējā dialogā Latvija aizstāv Ukrainas tiesības uz pašaizsardzību un aicina pastiprināt politisko, militāro, ekonomisko un diplomātisko spiedienu pret Krieviju. Latvijas militārais atbalsts Ukrainai, pamatojoties uz 2024. gada vienošanos, ietver 0,25% no IKP un 15 miljonus eiro gadā rekonstrukcijai. Latvija ir iesaistīta arī iniciatīvā, lai palīdzētu nogādāt mājās Krievijas deportētos ukraiņu bērnus.
Starptautiskie apsvērumi un prognozes
Dažādi analītiķi un eksperti izteikuši prognozes par kara iespējamo izbeigšanos. Lai gan dažas prognozes par kara beigām paredz iespēju tā noslēgumam 2026. gadā, citas norāda, ka karš varētu turpināties ilgāk, piemēram, CNN prognozē, ka karš ieilgs un turpināsies arī 2026. gadā, ņemot vērā Krievijas lēnos uzbrukuma tempus. Latvijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks gan norāda, ka iespējas panākt mieru 2026. gadā ir lielākas nekā iepriekšējos gados, balstoties uz vairāku faktoru sinerģiju, tostarp gaidāmajām izmaiņām Krievijas ekonomikā un starptautiskajām sarunām. Tajā pašā laikā ir arī viedokļi, ka Krievija nebeigs karu frontē vai pat Ukrainā, un ka tās mērķis ir panākt diplomātiski to, ko nav izdevies militāri. Krievija arī pastiprinās hibrīdaktivitātes un ietekmes operācijas Eiropā arī 2026. gadā, cenšoties ietekmēt drošības vidi kaimiņvalstīs.
Ukrainas sabiedrības noskaņojums un realitāte
Aptaujas liecina, ka Ukrainas sabiedrība ir nogurusi no kara, taču nav gatava padoties. Tikai 9% ukraiņu tic kara beigām līdz 2026. gada sākumam, bet vairāk nekā puse aptaujāto ir gatavi paciest karu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Vairāk nekā trīs ceturtdaļas ukraiņu uzskata par nepieņemamu miera plānu, kas neietver drošības garantijas. Prezidentam Zelenskim joprojām ir augsts uzticības reitings, un daudzi uzskata, ka prezidenta vēlēšanas varētu notikt tikai pēc kara beigām.