“Litrs gatavošanas eļļas, kas agrāk maksāja 790 000 riālu, tagad maksā 1 850 000 riālu. Valdība brīdina, ka arī citu preču cenas var pieaugt par 50 līdz 100 procentiem. Kad preces kļūst dārgākas, sadārdzinās arī pakalpojumi un cenu kāpums pakāpeniski skar visu cilvēku ikdienu,” norāda kāds Teherānas iedzīvotājs.
“Pārdošanas apjomi ir ļoti kritušies. Pagājušajā gadā šajā laikā mans veikals bija pilns ar cilvēkiem. Tagad dažreiz gaidu pat stundu līdz parādās kaut viens pircējs. Tirgus situācija, godīgi sakot, ir ļoti slikta,” pauž veikala īpašnieks Karims.
Valdības lēmums pārtraukt daudzu preču cenu atbalstu, arvien augošās cenas un krītošā valūtas vērtība, drīz vien lika neapmierinātībai pārauga protestos visā valstī, kurā iesaistījās ne tikai tirgotāji un ne tikai galvaspilsētā. Kopš aizvadītā gada beigām aktīvisti ir ziņojuši par simtiem dažādu demonstrāciju vairākās vietās Irānā, tostarp arī tādos apvidos, kas līdz šim tika uzskatītas par režīmam lojālām.
Cilvēktiesību organizācijas šobrīd ziņo, ka nogalināti varētu būt jau vairāk nekā 30 cilvēki, bet aizturēti vairāk nekā 2000 protestētāju. Drošības spēki pret viņiem izmanto asaru gāzi un šaujamieročus – īpaši rietumu Īlāmas provincē, kur, pēc aculiecinieku stāstītā, Revolucionārās gvardes vienības esot šāvušas no jumtiem un vēlāk iebrukušas slimnīcā, kur tika ārstēti ievainotie.
“Irānas valdība pagaidām nav sniegusi kopējo informāciju par cietušajiem vai aizturētajiem, taču tā ir atzinusi, ka valsts rietumos noticis incidents, kur drošības spēki iebrukuši slimnīcā, meklējot demonstrantus. Viss ir cieši saistīts ar smago ekonomisko situāciju. Irānas riāls šobrīd tiek tirgots par aptuveni 1,4 miljoniem riālu par vienu ASV dolāru,” vērš uzmanību “The Associated Press” žurnālists Džons Gambrels.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Irāņu aktīvisti saka, ka cilvēki šobrīd vairs neprasa un negaida tikai nelielas pārmaiņas – viņi grib, lai mainās visa garīdznieku vadītā vara. Tajā pašā laikā iedzīvotāji uzsver, ka nevēlas, lai kādas citas valsts karaspēks iejauktos Irānas iekšpolitikā notiekošajā. Viņuprāt, pasaule var un tai vajag atbalstīt protestētājus, runāt par režīma pieļautajiem cilvēktiesību pārkāpumiem vairāku desmitu gadu garumā, bet jebkurš ASV militārs uzbrukums kaitētu pašiem protestiem un dotu režīmam ieganstu saukt visu notiekošo par ārēju sazvērestību.
Un šī prasības neskan tukšā vietā – gada sākumā ASV prezidents Donalds Tramps izteicis brīdinājumu Irānas amatpersonām par to, ka gadījumā, ja protestētājus turpinās vardarbīgi nogalināt, tad ASV ir “gatavas un apbruņotas”, lai nāktu viņiem palīgā.
Teherāna uz šo ir atbildējusi ar saviem draudiem vērsties pret ASV militārpersonām visā tuvo Austrumu reģionā un šobrīd Irānas galvaspilsētā daudzviet ir parādījušies plakāti ar brīdinājumu ASV rūpēties par saviem karavīriem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!