Eiropas līderi izteikuši atbalstu Grenlandei pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps atkārtoti izrādījis interesi par šīs salas pārņemšanu.
Šādas ambīcijas pirmoreiz viņš izteica jau 2019. gadā, norādot, ka salas iegūšana būtu kā liels nekustamo īpašumu darījums. Runas par to aktualizējās atkal pērn, bet tad pieklusa.
Tagad pēc veiksmīgas operācijas Venecuēlā šim jautājumam Tramps pievērsies ar jaunu sparu. Baltais nams izteicies, ka ASV joprojām apsver Grenlandes iegūšanas veidus, toskait militāra spēka pielietošanu, tomēr ASV avoti medijiem stāsta, ka runa varētu drīzāk būt par salas iegādi vai Brīvās asociācijas līguma noslēgšanu. Par to nākamnedēļ ar Grenlandi gaidāmas sarunas, tā trešdienas vakarā izteicies ASV valsts sekretārs Marko Rubio.
ASV apgalvo, ka sala tai nepieciešama drošības nolūkos, jo Arktikā sarosījušies ASV pretinieki. Uz ko Eiropā atbild – šādi jautājumi jārisina ASV kā NATO sabiedrotajai, nevis vienai pašai, un strādā pie plāna, kā rīkoties, ja Grenlande tiek pārņemta ar varu.
“Tā aina, kas tiek zīmēta, ka Nūkas fjordā ir krievu un ķīniešu kuģi un masīvas ķīniešu investīcijas, ir greiza – un to es saku ļoti, ļoti diplomātiski.
Tāpēc mēs gribam tikšanos ar amerikāņu kolēģiem, lai atrisinātu šos pārpratumus. Un to es saku ar cieņu pret Amerikas prezidentu, kurš pavisam pareizi ir satraukts par drošības situāciju Arktikā. Arī mēs esam satraukti. Bet šis iezīmē būtiskas izmaiņas, jo vēsturiski bija kopīga vēlme Arktiku saglabāt kā tādu zema sprieguma zonu,” teica Dānijas ārlietu ministrs Larss Leke Rasmusens.
“Es domāju, ka mums jābūt uzmanīgiem – ASV izteikumi jāuztver nopietni, bet vienlaikus tos nevar nepareizi interpretēt. Jo es pats vakar pa telefonu runāju ar ASV diplomātijas galvu – valsts sekretāru. [..] Viņš teica, ka Grenlande netiks aiztikta. Viņš izslēdza iespēju, ka Grenlandē varētu notikt tas, kas notika Venecuēlā. Ir pārliecinošs atbalsts valsts dalībai NATO un jebkāda agresija no citas alianses valsts to apdraudētu,” pauda Žans Noels Baro, Francijas ārlietu ministrs.
ASV ir intereses Arktikas reģionā un līdz ar to arī Grenlandē, pauda Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošais pētnieks Jānis Bērziņš.
“Pirmkārt, Arktika kopumā. Šis jautājums kā tāds ir diezgan aktuāls, jo notiek klimata pārmaiņas un līdz ar to ir vieglāk iegūt dabas resursus no Arktikas un tai skaitā no Grenlandes. Ir jāņem vērā, ka ASV ir liela interese par dabas resursiem – ne tikai par naftu. Domājams, ka arī Grenlandē varētu būt daudz naftas,” skaidroja Bērziņš.
“Grenlandei ir liels ekonomiskais potenciāls. Un ASV ir valsts, kura nenoliedzami ir diezgan orientēta uz biznesiem. (…) Otrkārt, mēs varam skatīties uz ģeogrāfiju, kur tieši atrodas Grenlande. Neskatoties uz to, ja runājam specifiski par Arktiku, ka ASV jau pieder Aļaska, proti,
ja ASV varētu, teorētiski, dabūt Grenlandi, tas garantētu daudz lielāku ietekmi Arktikā. Šobrīd, ja mēs skatāmies uz karti, Krievijai ir diezgan lielas priekšrocības,” sacīja Bērziņš.
KONTEKSTS:
Grenlande pēc platības ir lielākā sala pasaulē, bet tajā ir tikai apmēram 56 000 iedzīvotāju. Grenlandes sala pieder Dānijai, bet salai ir plašas autonomijas tiesības.
Grenlandes galvaspilsēta Nūka ģeogrāfiski ir tuvāk Ņujorkai nekā Kopenhāgenai, un ASV valdība jau vairākkārt izrādījusi interesi par Grenlandes iegādāšanos. Grenlandē ir izvietota ASV militārā bāze.
ASV drīz pēc Otrā pasaules kara piedāvāja nopirkt Grenlandi par 100 miljoniem dolāru, bet Dānija noraidīja šo piedāvājumu.
ASV prezidents Donalds Tramps jau sava pirmā prezidentūras termiņa laikā atdzīvināja ideju par Grenlandes pirkšanu, bet tagad pēc atgriešanās Baltā nama saimnieka amatā viņš ar jaunu sparu ķēries pie šīs idejas popularizēšanas.
Starptautiskās politikas eksperti spriež, ka ASV interesē Grenlandes stratēģiski svarīgais izvietojums un pieeja Arktikai, kā arī derīgo izrakteņu krājumi.
Dānijas un Grenlandes amatpersonas gan uzsvērušas, ka Grenlande netiek pārdota.
2026. gada janvārī Baltais nams pavēstīja, ka Tramps izskata dažādas iespējas, kā pārņemt Grenlandi savā kontrolē, tai skaitā netiek izslēgts arī militārs risinājums. Šāds scenārijs izraisītu smagu krīzi NATO, jo gan Dānija, gan ASV ir NATO dalībvalstis.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu