Klusā ceremonija Sentropēzā
Trešdien, 7. janvārī, Sentropēzas kapsētā, Francijas Rivjērā, notika franču kino ikonas un dzīvnieku tiesību aktīvistes Brigitas Bardo (Brigitte Bardot) bēres. Ceremonija notika klusā norisē, taču tās norise tika translēta uz lieliem ekrāniem pilsētā, lai ļautu iedzīvotājiem un pielūdzējiem atvadīties no savas mīlētās zvaigznes. Kā informē portāls jauns.lv, Bardo mūžībā devās 28. decembrī, 91 gada vecumā, savās mājās Sentropēzā. Viņas nāves cēlonis ir vēzis, ar kuru viņa cīnījās, izturot divas operācijas pirms slimības pēdējos posmos.
Bagātīga karjera un pāreja uz aktivismu
Brigita Bardo savulaik bija viena no visvairāk fotografētajām sievietēm pasaulē un 1950. un 1960. gadu kino ikona, kas ieguva starptautisku atpazīstamību ar lomām tādās filmās kā “Un Dievs radīja sievieti” (1956) un “Nicinājums” (1963). Viņas karjera kino industrijā ilga līdz 1973. gadam, pēc tam Bardo nolēma atteikties no aktiermākslas un pilnībā veltīt savu dzīvi dzīvnieku tiesību aizstāvībai. Viņa nodibināja savu fondu dzīvnieku labklājības veicināšanai un kļuva par aktīvu dzīvnieku aizstāvi visā pasaulē.
Atvadīšanās Sentropēzā
Bēru ceremonija notika ar katoļu dievkalpojumu Notre-Dame de l’Assomption baznīcā, ko pavadīja Marījas Kallasas dziedātā “Ave Maria”. Uz dievkalpojumu bija ieradušies Bardo tuvinieki, tostarp dēls Nikolā Žaks Šarjērs (Nicolas-Jacques Charrier), kā arī sabiedrībā zināmi cilvēki, tostarp franču dziedātājas Žans Rošs (Jean-Roch) un Mireija Matjē (Mireille Mathieu), kā arī politiķe Marīna Lepēna (Marine Le Pen). Pēc dievkalpojuma Bardo tika apglabāta Sentropēzas jūras kapsētā, kas atrodas ar skatu uz Vidusjūru. Šajā kapsētā atdusas arī viņas vecāki un pirmais vīrs, režisors Rožē Vadims (Roger Vadim).
Mantojums un kritika
Brigitas Bardo dzīve un mantojums ir daudzpusīgs. Viņa tika uzskatīta par Francijas eksporta produktu, kas pielīdzināms Renault automašīnām, un kļuva par 20. gadsimta seksa simbolu. Tomēr viņas vēlākie gadi tika aizēnoti ar pretrunīgiem izteikumiem par imigrāciju un minoritātēm, par ko viņa vairākkārt saņēmusi arī sodus. Neskatoties uz kritiku, Bardo paliks atcerēta kā kino ikona un nelokāma dzīvnieku tiesību aizstāve, kas savu slavu izmantoja, lai pievērstu uzmanību dzīvnieku ciešanām.