Skaļš paziņojums par renesanses ģēniju
Starptautiska pētnieku komanda paziņojusi par potenciāli nozīmīgu atklājumu, kas varētu mainīt izpratni par renesanses dižgaru Leonardo da Vinči. Pētnieki apgalvo, ka viņiem izdevies iegūt DNS pēdas no renesanses laikmeta zīmējuma un vēsturiskām ģimenes dokumentiem, kas varētu būt saistītas ar pašu mākslinieku. Šis atklājums, lai gan vēl ir provizorisks un nav izgājis pilnu zinātniskās recenzēšanas procesu, paver jaunas iespējas mākslas darbu autentifikācijas jomā.
Metode un ģenētiskais savienojums
Pētījums, kas ir daļa no plašākas Leonardo da Vinči DNS projekta (LDVP), ir izmantojis minimāli invazīvas metodes, lai iegūtu bioloģisko materiālu no kultūras artefaktiem. Zinātnieki izmantoja sterilas tamponu kociņus, līdzīgus tiem, kas tiek izmantoti COVID-19 testos, lai savāktu DNS paraugus no strīdīga sarkanā krīta zīmējuma ar nosaukumu “Svētais bērns”, kas tiek piedēvēts da Vinči, kā arī no 15. gadsimta vēstulēm, ko rakstījis kāds no Leonardo ģimenes vīriešu kārtas radiem. Analīze koncentrējās uz Y hromosomu, kas tiek nodota no tēva dēlam. Pētnieki atklāja, ka abos paraugos – gan zīmējumā, gan vēstulēs – atrastā DNS pieder pie vienas haplogrupas, proti, E1b1b. Šī ģenētiskā līnija ir izplatīta Toskānā, Leonardo dzimtajā reģionā. Tas liecina par kopīgu senču izcelsmi.
Skeptiskais skatījums un izaicinājumi
Neskatoties uz aizraujošajiem rezultātiem, zinātnieki uzsver, ka šie atradumi vēl nav galīgs pierādījums tam, ka iegūtā DNS pieder Leonardo da Vinči. “Viennozīmīgas identitātes noteikšana ir ārkārtīgi sarežģīta,” norāda Florences Universitātes antropologs un sena DNS speciālists Deivids Karamelis, kurš piedalās projektā. Viņš skaidro, ka zīmējums, tāpat kā citi artefakti, laika gaitā varēja nonākt saskarē ar daudziem cilvēkiem, kuriem varētu būt bijusi tāda pati ģenētiskā līnija. Leonardo nav zināmu tiešo pēcnācēju, un viņa apbedzījuma vieta Francijā tika ne reizes traucēta 19. gadsimta sākumā, tādēļ nav drošu palieku tiešai DNS salīdzināšanai. Lai pārvarētu šos izaicinājumus, zinātnieki analizē DNS no dzīviem Leonardo tēva pēcnācējiem un izpēta kaulus, kas atrasti ģimenes kapenēs Toskānā.
“Arteomikas” lauks un nākotnes perspektīvas
Šis pētījums izceļ jaunu zinātniskās izpētes nozari – “arteomiku”, kas pēta bioloģiskos atradumus, piemēram, DNS un mikrobu pēdas, lai papildinātu tradicionālās mākslas vēstures metodes. “Svarīgākā joprojām ir ekspertu vērtējums,” atzīst vides zinātnieks Džesijs Ausubels, taču piebilst, ka bioloģiskie dati varētu sniegt vērtīgu papildinājumu. Šī pieeja varētu mainīt veidu, kādā tiek autentificēti mākslas darbi, jo DNS pierādījumi varētu kļūt par būtisku faktoru, nosakot darba autoru. Lai gan pagaidām iegūtie rezultāti ir provizoriski, tie paver aizraujošas perspektīvas, kā izprast ne tikai Leonardo da Vinči, bet arī citu vēsturisko personību un viņu darbu noslēpumus.