Kormūzikas balva godinās leģendāro diriģentu Jāni Erenštreitu
Izcilais latviešu diriģents un pedagogs Jānis Erenštreits šogad saņems Kormūzikas balvu par mūža ieguldījumu kormūzikas attīstībā. Svinīgā balvas pasniegšanas ceremonija notiks 24. janvārī Ventspils koncertzālē “Latvija”, kas pulcēs Latvijas kormūzikas profesionāļus un entuziastus godināt Erenštreita nozīmīgo darbu.
Kormūzikas balva ir vienīgais apbalvojums Latvijā, kas veltīts kora mākslas nozarei, godinot izcilākos sasniegumus gan jaunradē, gan pedagoģiskajā darbā. Šī balva tiek pasniegta jau trešo gadu, un tās mērķis ir ne tikai atzīmēt spilgtākos 2025. gada sasniegumus, bet arī veicināt jaunu darbu rašanos un godināt tos, kuri ikdienā uztur un attīsta Latvijas dziedāšanas tradīcijas.
Jānis Erenštreits – zēnu koru kustības pamatlicējs un pedagogs
Jānis Erenštreits (dzimis 1942. gada 17. jūnijā) ir viena no centrālajām personām latviešu kormūzikas vēsturē. Viņu uzskata par vienu no zēnu koru kustības pamatlicējiem Latvijā . Erenštreita pedagoga un diriģenta karjera aizsākās Ventspilī, turpinājās Latvijas Valsts konservatorijā, bet viņa profesionālās darbības spilgtākie posmi ir saistīti ar Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas zēnu kori (1969–1994) un Rīgas Doma zēnu kori, ko viņš vadīja no 1994. gada, kļūstot arī par Rīgas Doma kora skolas direktoru (1994–2010) . Viņa vadībā kori ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs ir guvuši atzinību par augsto māksliniecisko sniegumu .
Erenštreits ir bijis arī vairāku Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsdiriģents un goda virsdiriģents, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu šo tautas tradīciju uzturēšanā un attīstībā . Viņa darbs ir bijis nozīmīgs arī latviešu kormūzikas repertuāra saglabāšanā un attīstībā, iestudējot gan latviešu, gan ārzemju komponistu darbus . Erenštreits ir arī vairāku grāmatu autors, tostarp par latviešu koru kultūras pamatlicēju Jāni Cimzi .
Kormūzikas balva – augstākais novērtējums kora mākslā
Kormūzikas balva ir dibināta, lai godinātu izcilības kora mākslas nozarē, jaunradē un pedagoģiskajā darbā . Tā tiek pasniegta katru gadu, izceļot labākos sasniegumus iepriekšējā gadā. Balva tiek pasniegta desmit nominācijās, tostarp “Gada koris”, “Gada kora vadītājs”, “Gada kormūzikas koncerts”, “Gada jaunrade kormūzikā”, “Gada kormūzikas ieraksts”, “Pārsteigums kormūzikā”, “Gada kultūras, izglītības iestāde” un “Balva par mūža ieguldījumu kormūzikā” .
Šogad balvai pieteikts rekordliels pretendentu skaits – 107 kandidāti deviņās kategorijās . Pretendentus vērtē augsta līmeņa profesionāļu žūrija, kuras sastāvā ir komponisti, diriģenti un muzikologi . Ceremonijas organizēšanu nodrošina Dziesmu svētku biedrība sadarbībā ar Latvijas Diriģentu asociāciju .
Latvijas kormūzikas tradīcijas un Dziesmu svētku fenomens
Latvijas kormūzikas tradīcija ir dziļi iesakņojusies vēsturē, būtiski saistoties ar Dziesmu svētku fenomenu, kas ir unikāla nacionālās identitātes sastāvdaļa . Pirmie Vispārējie latviešu Dziesmu svētki notika jau 1873. gadā, pulcējot tūkstošiem dziedātāju un veicinot nacionālo atmodu un garīgo vienotību . Kopš tā laika Dziesmu svētki ir kļuvuši par nozīmīgu notikumu, kas apliecina latviešu tautas piederību un kopības sajūtu .
Kormūzikas balva ir viens no veidiem, kā tiek uzturēta un attīstīta šī bagātā tradīcija, godinot tos, kas to veido un uztur dzīvu . Tā atspoguļo Latvijas kormūzikas daudzveidību un vitalitāti, demonstrējot žanra spēju aizraut un vienot sabiedrību.
Iepriekšējie mūža ieguldījuma laureāti
Kormūzikas balva par mūža ieguldījumu tiek pasniegta, lai godinātu ilggadējus un nozīmīgus darbus kormūzikas jomā. Pirmajā Kormūzikas balvas pasniegšanas ceremonijā 2024. gadā balvu par mūža ieguldījumu saņēma diriģents Jēkabs Ozoliņš . Savukārt 2025. gadā par mūža ieguldījumu tika godināta diriģente Māra Skride .
Jāņa Erenštreita ieguldījums zēnu koru kustībā, pedagoģiskais darbs un aktīvā dalība Dziesmu svētku tradīcijā ir neatsverams, padarot viņu par pelnītu laureātu šajā prestižajā balvā.