Šonedēļ Daugavā pie Jēkabpils vižņu sablīvēšanās radīja strauju ūdenslīmeņa celšanos. Sala ietekmē vižņu kustība ir apstājusies, bet iedzīvotāji ar bažām gaida atkusni. Arī hidrologi prognozē, ka šogad upē veidosies bieza ledus kārta, tādēļ strauja siltuma ienākšana varētu radīt plūdus. Pašvaldībā norāda, ka atbildīgie speciālisti ir gatavi arī krīzes situācijām.
Diennakts laikā ūdens līmenis pieauga par metru
Pēc tam, kad vienas diennakts laikā Daugavā pie Jēkabpils ūdens līmenis paaugstinājās par vairāk nekā vienu metru, novada pašvaldība sāka pastiprināti monitorēt situāciju.
“Sākām sarunas ar iedzīvotājiem, kas visbiežāk applūst vai kas pirmie applūst, ar tiem sākām pārrunas un sekot situācijai līdzi. Uz šo brīdi ir realizējies tāds vislabākais scenārijs – vižņu iešana ir pārtraukta, vižņi ir sasaluši,” stāstīja Jēkabpils novada civilās aizsardzības inženieris Ilmārs Luksts.
Ūdens līmenis Daugavā
Jēkabpils novērojumu stacijas dati – ūdens līmenis virs stacijas nulles atzīmes
5. janvāris – 2,75 metri
6. janvāris – 3,93 metri
7. janvāris – 3,70 metri
8. janvāris – 3,56 metri
dzeltenā brīdinājuma līmenis – 6 metri
Avots: LVĢMC
Sals veicināja ūdens līmeņa pakāpenisku krišanos, un ceturtdien Daugavā pie Jēkabpils līmenis virs stacijas nulles atzīmes sasniedza 3,56 metrus. Tas ir vairāk nekā divus metrus zem dzeltenā brīdinājuma līmeņa pilsētā. Hidrologi prognozēja, ka tuvākajā laikā saglabāsies sals un situācija upē būs mierīga, bet problēmas varētu rasties spēcīga atkušņa gadījumā.
“Aizsalšanas laikā Daugavā ir ļoti daudz sablīvējumu veidojušies, un ledus būs biezs. Vai agrākā, vai vēlākā pavasarī, visdrīzāk, būs iespējami atkal ledus sastrēgumi un ūdens līmeņa celšanās, bet šobrīd par to ir pāragri runāt. Parasti straujie procesi izraisa lielākus, nopietnākus plūdus,” skaidroja Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) hidroloģe Līga Klints.
Pilsētu sargā atjaunotais dambis, plūdu draudi blakus teritorijām
Pilsētu no plūdiem sargā atjaunotais Daugavas aizsargdambis, bet pagastu iedzīvotāji augšpus un lejpus Jēkabpils, kur dambja nav, jūtas nedrošāki. Ābeļu ciemā joprojām atceras plūdus pirms trim gadiem.
“Saimniecības ēkas, kas ir, – tās visas bija ūdenī, pagrabi ūdenī, bites ūdenī. Mūs diezgan nopietni tas viss ietekmēja. Bites bojā neaizgāja, jo paspēja no ūdens izvilkt laukā pēdējā brīdī. Visu laiku sekojam līdzi, kā Daugava uzvedas, kāds ir ūdens līmenis,” atcerējās Gita.
Pašvaldības civilās aizsardzības speciālistiem ir zināmi rīcības plāni plūdu gadījumā. Viena no darbībām ir pretplūdu līdzekļu izvietošana. Savukārt
spridzināšanas variantu vietvarā neapsver.
“Tur ir jāsakrīt ļoti daudz dažādiem apstākļiem, lai tas būtu efektīvi. Līdz šim tās spridzināšanas, cik mēs esam redzējuši, piedzīvojuši, arī vēstures materiālus skatījušies, viņa nav bijusi efektīva,” teica Luksts.
Lai vēl vairāk mazinātu plūdu riskus, pašvaldība plāno piesaistīt finansējumu, lai pagarinātu upes kreisā un labā krasta aizsargdambi Jēkabpilī, paaugstinātu četrus ielu posmus un veiktu citus pretplūdu sistēmas uzlabojumus. Ja finansējums tiks piešķirts, būvdarbus plānots sākt 2027. gadā.
Foto: Vidusdaugavas televīzija
Foto: Vidusdaugavas televīzija
Foto: Vidusdaugavas televīzija
KONTEKSTS:
Jēkabpilī 2025. gada rudenī pēc divus gadus ilgiem darbiem pabeidza dārgāko būvniecības projektu pilsētas vēsturē – Daugavas aizsargdambja pārbūvi. Ieguldot teju 17 miljonus eiro, veikta dambja stiprināšana, pretplūdu sistēmas izbūve, kā arī teritorijas labiekārtošana.
Iedzīvotājiem joprojām ir svaigā atmiņā pirms nepilniem trim gadiem piedzīvotie plūdi, tādēļ viņi cer, ka atjaunotais dambis pasargās pilsētu. Tikmēr Eiropas Prokuratūra joprojām izmeklē iespējamos pārkāpumus dambja projektā.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu