Dons Beikons

ASV Senators no Republikāņu partijas

“Grenlande vēlas ar mums sadarboties. Arī Dānija. Nav nekāda pamata šādiem draudiem un mājieniem, ka militārs spēks būtu viens no risinājumiem. Tas ir vienkārši nepareizi.”

Aleksandrija Okasio-Kortesa

ASV Senatore no Demokrātu partijas

“Manuprāt, šī administrācija demonstrē gatavību vājināt gan Atlantiskās, gan transatlantiskās attiecības, kā arī citas globālās partnerības. Mēs redzam, ka tiek pārkārtotas attiecības ar ASV sabiedrotajiem, un tas, manuprāt, rada nopietnas bažas daudziem cilvēkiem Rietumu puslodē.”

Tomēr Baltais nams jau vairākkārt ir paudis, ka Tramps aktīvi apsver dažādas iespējas, kādā veidā realizēt šo savu ieceri. Starp variantiem ir gan Grenlandes iegāde, kā arī netiek izslēgta militāra spēka pielietošana.

Džeimss Deivids Venss

ASV viceprezidents

“Grenlande ir ārkārtīgi svarīga ne tikai ASV nacionālajai drošībai, bet arī visas pasaules drošībai. Daudzi to neapzinās. Visa pretgaisa aizsardzības infrastruktūra daļēji balstās uz Grenlandi. Ja, Dievs pasarg, nākotnē Krievija vai Ķīna tomēr palaistu kodolraķeti pret mūsu kontinentu vai Eiropu, Grenlande būtu būtiska šīs aizsardzības sistēmas daļa. Tāpēc rodas jautājums — vai eiropieši un dāņi ir pietiekami nodrošinājuši Grenlandes drošību, lai tā arī turpmāk varētu kalpot kā balsts pasaules drošībai un pretraķešu aizsardzībai? Atbilde, diemžēl, ir acīmredzama — nē.”

Grenlandē tikmēr politiķi gana skaidri pauž – sala nav izlikta pārdošanai un nekad nav bijusi.

Nivi Rosinga

Grenlandes parlamenta deputāte

“Mēs neesam bizness, mēs esam cilvēki. Tauta ar savu zemi, kultūru un valodu. Mēs neesam prece. Es zinu, ka Donalds Tramps ir uzņēmējs, taču Grenlande nav produkts — mēs esam cilvēki.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

ASV valsts sekretārs Marko Rubio nākošnedēļ plāno tikties ar Dānijas un Grenlandes pārstāvjiem, kamēr Eiropas valstis arvien skaidrāk pauž atbalstu Grenlandes tiesībām pašai lemt pār savu nākotni. Bažas kā līderiem, tā arī nozares ekspertiem visvairāk rada tas, kas šobrīd notiek ar starptautisko tiesību kārtību.

Emanuels Makrons

Francijas prezidents

“Savienotās Valstis ir nostiprināta lielvara, taču tā pakāpeniski novēršas no daļas savu sabiedroto un atsakās no starptautiskajiem noteikumiem, kurus vēl pavisam nesen pati aktīvi aizstāvēja — gan tirdzniecībā, gan atsevišķos drošības jautājumos, gan arī noteiktās starptautiskās institūcijās.”

Tomass Krosbijs

Dānijas Karaliskās Aizsardzības koledžas profesors

“Maz ticams, ka situācija varētu eskalēties līdz brīdim, kad tiktu zaudētas daudzas dzīvības. Galvenais risks ir globālā tiesiskuma vājināšanās un priekšstata graušana, ka pasaulē vispār pastāv normas, kas ikvienu aizsargā. Diemžēl šķiet, ka šī ASV administrācija apzināti vēlas radīt iespaidu, ka normu ir mazāk un taisnīguma sistēma ir krietni vājāka.”

Grenlande ir Dānijai piederoša autonoma teritorija, tātad arī  NATO sastāvdaļa, kur šobrīd atrodas arī viena ASV militārā bāze. Tramps savu vēlmi iegūt kontroli pār visu šo teritoriju pamato ar tās stratēģisko nozīmi ASV drošībai un bagātīgo derīgo izrakteņu klāstu, kas klimata pārmaiņu dēļ kļūst arvien pieejamāks.

Skaļie Trampa administrācija paziņojumi ir izraisījuši nopietnu satraukumu gan ASV, gan starptautiski īpaši pēc pagājušās nedēļas nogalē ASV militārās operācijas Venecuēlā, tāpēc liek daudziem ar bažām vērot, kā notikumi varētu attīstīties Grenlandē.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!