Pēc rūpīgas atlases nominācijas saņēmušas 36 filmas, atklājot vienu no aktīvākajiem un daudzveidīgākajiem gadiem Latvijas kino nozarē pēdējā laikā. Absolūta līdere šogad ir režisores Signes Birkovas pilnmetrāžas spēlfilma “Lotus”, kas saņēmusi nominācijas sešpadsmit kategorijās. Filma izceļas ar vizuāli izsmalcinātu valodu un starptautisku ambīciju, jau apliecinot sevi arī ārpus Latvijas.
Uģis Olte
“Lielā Kristapa” spēlfilmu un animācijas filmu atlases komisijas eksperts
“Parādās tematiskā daudzveidība, mēs vairs tik ļoti neaizraujamies ar savas pagātnes analīzi caur filmām, bet mēs arī spējam paskatīties, kādi tad mēs esam tagadnē. Filmu veidotāji ir atļāvušies šogad taisīt formāli radikālākus darbus, teiksim, Signe Birkava ar filmu “Lotus” vai brāļi Ābeles ar filmu “Dieva suns”, tās ir filmas, kuras atgādina to, ka mēs drīkstam spēlēties, mēs drīkstam ālēties, nepazaudējot atbildības uzņemšanos par visas tautas samestajiem līdzekļiem galu galā.”
Īpaši krāsaina aina vērojama dokumentālajā kino – no intīmiem personstāstiem līdz sociāli asiem un formā eksperimentāliem darbiem. Žūrijai tas nozīmē sarežģītākus lēmumus, bet skatītājiem – plašāku skatupunktu un daudzslāņaināku priekšstatu par sabiedrību, kurā dzīvojam.
Kaspars Braķis
“Lielā Kristapa” dokumentālo filmu atlases komisijas eksperts, operators
“Šis gads, man šķiet, ir interesants ar to, ka ir krāsains pienesums, ka ir ļoti liela dažādība tajā pašā vēstījumā un formā, kādā tās ir izveiktas un šīs filmas ir gandrīz vai nesalīdzināmas.”
Šis gads iezīmējas arī ar būtiskām pārmaiņām – pirmo reizi ieviestas divas jaunas kategorijas – labākā filma un labākā īsfilma, kur vienā konkurencē sacenšas dažādu žanru darbi.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Dita Rietuma
Nacionālā kino centra vadītāja
“Jāsaka, ka arī Eiropas kinoakadēmija dara tieši tāpat. Ne pārāk sen – šogad būs otrais gads, kad ir šī sistēma. Es domāju, ka šis jaunievedums ir pozitīvs. Un tāpat ļoti noderīga un vērtīga ir arī labākās kopražojuma filmas kategorija, nominācija. Latvija veido daudz kopražojumu. Piedalās kaimiņvalstu projektos, tieši tāpat kā kaimiņvalstu kino veidotāji piedalās mūsu filmās, līdz ar to šīs filmas diemžēl nereti paliek bez pelnītās uzmanības.”
“Lielais Kristaps” šogad atgriežas Rīgas Kongresu namā, saglabājot balvas centrālo simbolu – pārcēlāju. Tas iemieso kino spēju palīdzēt sabiedrībai pārvarēt krīzes, nest cauri pārmaiņām un meklēt jaunas nozīmes. Šī gada ceremonijas vizuālā koncepcija turpina attīstīt šo metaforu, uzsverot kustību uz priekšu.
Marta Bite
Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” producente
“Šajā vēsturiskajā ēkā atgriežas kino. Galvenais – tiks izspēlēts “Lielā Kristapa” tēls, kas ir mūsu pārcēlājs, kas mūs ir pārcēlis ar savu spēku daudz un dažādiem pārmaiņu laikiem, arī grūtībām un dažādām krīzēm. Arī šogad ceremonijā darbosies “Lielais Kristaps” kā tēls, kas cels laureātus pāri upei, arī izmantojot dažādas kūjas, dažādus palīdzības līdzekļus, lai mēs tiekam uz priekšu un neapstājamies.”
Par mūža ieguldījumu filmu mākslā balvu šogad saņems kaskadieris Uldis Jānis Veispals – profesionālās kaskadieru kustības aizsācējs Latvijā un Baltijā. Vairāk nekā piecdesmit gadu garumā viņš piedalījies neskaitāmos kinoprojektos, veidojot ekrāna dinamiku, riskējot ar veselību un paliekot skatītājiem bieži neredzams. Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” ceremonija notiks 1. martā Rīgas Kongresu namā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!