Lielbritānijas ekonomikas pārejas posms
Kā informē telekanāls EuroNews, Lielbritānija piedzīvo lēnu, taču nozīmīgu ekonomisku pārmaiņu posmu. Pašreizējā valdība, kas stājās amatā 2024. gadā, savu politisko misiju balsta uz mērķi veicināt izaugsmi. Pēc ekonomikas, ko bremzē lēna produktivitāte un augsts parāds, mantojuma, politiķi turpina centienus palielināt nacionālo kopproduktu, kas ir būtiska konkurētspējas saglabāšanai globālajā arēnā. Šis gads iezīmē pārmaiņu laiku, kad politikas veidotājiem būs jāpārvalda augošies ekonomiskos riskus, liecina jaunais Resolucijas fonda ziņojums. Ziņojuma autori norāda, ka valstī notiek “lēna, taču nozīmīga pāreja”, kurā “mazāk cilvēku darbaspējas vecumā; nestabilāka politika; augstāki nodokļi; un ekonomika, kurai steidzami nepieciešami jauni uzņēmumi un jaunas darba vietas, lai aizstātu vecos.”
“Zombiju uzņēmumu” fenomens un tā sekas
Kopš 2008. gada finanšu krīzes Lielbritānija saskaras ar grūtībām efektīvi izmantot savus resursus, tādējādi atpaliekot no konkurentiem produktivitātes ziņā. PwC analīze liecina, ka desmit gadus pēc krīzes produktivitātes pieaugums bijis vien 7%, salīdzinot ar 21% desmit gadus pirms krīzes. Viens no iemesliem zemajai efektivitātei saistīts ar tā dēvētajiem “zombiju uzņēmumiem”, norāda Resolucijas fonds. Pētnieki atzīmē, ka lielāko daļu 21. gadsimta jauni uzņēmumi ir aizstājuši neefektīvus uzņēmumus lēnākā tempā – iemesli, kas nav pilnībā izskaidroti. Lai gan bankroti var šķist negatīvi, “radošā iznīcināšana” var palīdzēt ekonomikai, ja parādās efektīvāki uzņēmumi.
Pirmie aicinājumi pārmaiņām
Resolucijas fonda pārstāvji ziņo, ka “pagājušajā gadā bija redzamas atgriešanās pazīmes”, jo “zombiju uzņēmumu” slēgšana ļāva atbrīvot lielāku daļu darbaspēka. Tas šķietami noticis sakarā ar augstām enerģijas cenām un procentu likmēm, kā arī minimālās algas paaugstināšanu, kas piespieda uzņēmumus slēgt durvis. “Jo īpaši, slēgto uzņēmumu izraisīto darba vietu zaudējumu īpatsvars palielinājās līdz augstākajam līmenim kopš 2011. gada, tāpat kā maksātnespējīgo uzņēmumu skaits,” norāda pētnieki. “Ir sācis pieaugt arī nodarbinātības īpatsvars, kas pāriet starp sektoriem.”
Nodarbinātības izaicinājumi un nākotnes prognozes
Ja šīs neveiksmes konsekventi nodrošinās vietu efektīvākiem uzņēmumiem, Lielbritānija varētu gūt nepieciešamo darbinieku skaita pieaugumu. Tomēr statistika rāda citu ainu: Nacionālā statistikas biroja dati liecina, ka laika posmā līdz 2025. gada oktobrim nodarbinātības līmenis Lielbritānijā pieauga līdz četru gadu augstākajam rādītājam – 5,1%, vienlaikus palēninoties arī algu pieaugums. Turklāt 2026. gadā Resolucijas fonds uzsver, ka valdības izdevumi kā IKP daļa samazināsies pēc būtiska valsts budžeta palielinājuma pandēmijas laikā. Šis samazinājums daļēji saistīts ar zemāku inflāciju un procentu likmēm, bet arī ar departamentu izdevumu samazinājumu. Pieaugošie nodokļi un zema reālā algu pieauguma prognoze samazinās vidējo mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu pieaugumu nākamajā gadā, piebilst pētnieki. Vienlaikus novecojošā populācija rada arvien nopietnāku izaicinājumu politikas veidotājiem.
Pārmaiņas neizbēgamas – galvenais, kā tās tiks vadītas
Ziņojumā secināts: “2026. gada stāsts nav par krīzi, bet gan par slinkumu beidzot dodot ceļu pārmaiņām.” Galvenais jautājums, kas noteiks turpmākos gadus, ir: “Vai šīs pārmaiņas tiks vadītas, vai tikai izdzīvotas?”