Jau vairākas nedēļas Krievijas sportisti virknē ziemas olimpisko disciplīnu ir atgriezti starptautiskajā apritē. Lai arī formāli tas notiek zem neitrāla karoga, praksē nereti šie starti tiek izmantoti propagandai. Taču būtiski ārpolitiski saspīlējumi pēdējā laikā vērojami arī citviet, Latvijas sporta sabiedrību nostādot vairāku dilemmu priekšā – runāt vai paklusēt, startēt vai nestartēt.
Īsumā:
- Latvijas skeletona izlases treneris Ivo Šteinbergs neslēpj, ka meklē vietas, kur varētu “iegriezt” krievu sportistiem.
- Viņu ne mazāk par Krievijas agresiju Ukrainā satrauc arī ASV ārpolitiskie manevri.
- Taču Šteinbergs uzskata, ka Latvijai ir godīgi jānodefinē, ka tā striktu pozīciju ieņems tikai tajos konfliktos, kas notiek tuvu Latvijas robežai, jo pretējā gadījumā ar laiku var aptrūkties valstu, kurās latviešiem startēt.
- Ārpolitikas eksperts Andis Kudors akcentē, ka krievu sportistu dalība sacensībās pat neitrālā statusā ir ļoti nevēlama, jo viņu gaitas plaši tiek atspoguļotas Krievijas medijos.
- Piesardzīga ir arī Ārlietu ministrija, kura neplāno nodefinēt kārtību, kas regulētu Latvijas sportistu startus ārvalstīs dažādu militāru satricinājumu rezultātā.
Prestižajās distanču slēpošanas sacensībās “Tour de Ski” it kā zem neitrāla karoga startējošo slēpotāju Saveliju Korosteļovu fani finišā sagaidīja ar Krievijas karogiem. Pats sportists devās ar viņiem fotografēties un situāciju raksturoja kā lielisku. Krievu sportisti sacensībās startē līdzās Latvijas sportistiem, bet ne visi situāciju pieņem.
Austrijas trasē Īglsā protesta akcijā pret krievu sportistu dalību vienojās Ukrainas, Latvijas un Zviedrijas skeletonisti. Starptautiskās Bobsleja un skeletona federācijas amatpersonas uz to reaģēja asi: mēģināja atņemt plakātus, draudēja ar policiju un nepielaišanu sacensībām, nosūtīja oficiālu sūdzību Latvijas Bobsleja un skeletona federācijai.
“Jāsaka godīgi – es arī meklēju tās vietas, kur mēs varētu “iegriezt” krieviem. Viena no tām būtu – apsteigt viņus sacensībās. Otra – es pastāvīgi konfliktēju ar ķīniešu treneri, kurš tirgo krieviem tehniku. Tās ir tās mazās lietas, kurās mēs varam savas cīņas izcīnīt, kamēr īstā cīņa vēl nav pie mums atnākusi,” stāsta Latvijas skeletona izlases treneris Ivo Šteinbergs.
Krievu sportistu neitralitāti, šķiet, neviens nav pārbaudījis, jo, piemēram, skeletonists Vladislavs Semjonovs iekļauts Ukrainas sankciju sarakstā kā Krievijas armijas sporta kluba biedrs.
Šteinbergu ne mazāk par Krievijas agresiju Ukrainā satrauc arī ASV ārpolitiskie manevri: militārā operācija Venecuēlā, draudi ko līdzīgu īstenot arī Kolumbijā un tieši mājieni tā vai citādi atņemt Dānijai piederošo Grenlandi.
“Tas, ko tikko izpildīja Amerika, tas ir viens uz vienu – speciālā militārā operācija, tikai tā ir izdevusies. Mūsu kaimiņiem, krieviem, tā vienkārši neizdevās un joprojām neizdodas,” uzskata Šteinbergs.
Starptautisko sporta sabiedrību sašķēlis arī Izraēlas un Palestīnas konflikts, tāpat atsevišķas pasaules redzamākās sporta zvaigznes asi vēršas pret Ķīnas un Saūda Arābijas politiskajiem režīmiem. Šteinbergs uzskata, ka Latvijai ir godīgi jānodefinē, ka tā striktu pozīciju ieņems tikai tajos konfliktos, kas notiek tuvu Latvijas robežai, jo pretējā gadījumā ar laiku var aptrūkties valstu, kurās latviešiem startēt.
Ārpolitikas eksperts Andis Kudors norāda, ka Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro nebija leģitīmi ievēlēts un bijis Krievijas sabiedrotais, taču arī ASV īstenotā militārā operācija pārkāpusi starptautiskās tiesības.
“Ņemot vērā mūsu vārīgumu saistībā ar Krieviju, mums nav jābūt pirmajiem, kas vilcienam skrien pa priekšu un kritizē ASV. Es tagad runāju tīri no tādas pragmatiskas nostājas, ka mums ir blakus agresorvalsts Krievija.
Vienlaikus – mums arī nav jāklusē par starptautisko normu ievērošanu, jo mēs jau esam ļoti ieinteresēti, lai starptautiskās tiesības darbojas,” uzskata Kudors.
Viņš akcentē, ka krievu sportistu dalība sacensībās pat neitrālā statusā ir ļoti nevēlama, jo viņu gaitas plaši tiek atspoguļotas Krievijas medijos. Attiecībā uz attieksmes paušanu pret citām valstīm viņš aicina saglabāt pragmatisku pieeju. Piesardzīga ir arī Ārlietu ministrija, kura neplāno nodefinēt kārtību, kas regulētu Latvijas sportistu startus ārvalstīs dažādu militāru satricinājumu rezultātā.
“Vismaz šobrīd mēs neplānojam vadlīnijas vai kritērijus izstrādāt. Jāatzīst gan, ka arī situācija ar dažādiem konfliktiem un pasaules ārpolitiskā bilde kopumā ir mainīga. Izstrādājot šāda veida kritērijus, tie droši vien būtu jāmaina diezgan bieži. Pagaidām mēs īsti neredzam tādu pamatojumu to darīt,” norāda Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis.
Ārlietu ministrijā norāda, ka tas, kādās valstīs sportistiem startēt vai nestartēt, neesot tās kompetencē – šādi lēmumi esot pašas sporta nozares pārziņā. Latvijas Olimpiskā komiteja uz Latvijas Televīzijas aicinājumu paust savu redzējumu neatsaucās.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu