Joprojām labā fiziskā un emocionālā formā – volejbola treneris Andris Kļaviņš, kurš šonedēļ saņēma “Trīs zvaigžņu balvu” par mūža ieguldījumu sportā, 87 gadu vecumā turpina trenera gaitas Rīgas Volejbola skolā (RVS) un arī publicējas medijos.
“Auroras” dibināšana
“Iepriekšējā gadsimta vidū galvenās modes noteicējas sieviešu volejbolā bija japānietes. Ģeniālais treneris Hirobumi Daimacu ne tikai gāza no troņa līdz tam neuzvaramo PSRS (tajā spēlēja arī latvietes Minjona Sakse-Hehta, Skaidrīte Plismane), bet ieviesa tādus spēles tehnikas jauninājumus kā aizsardzības kūleni un planējošo servi. Pirmoreiz pabiju Maskavā 1962. gadā, jo devos turp uz pasaules čempionātu kā jaunais treneris novērotājs, un gaidu pilns sēdēju tribīnēs ne visai tālu no kosmonauta Jurija Gagarina un Leonīda Brežņeva un viņa svītas. Daimacu mazās japānietes lika viņiem vilties, jo uzvarēja augumā garās krievietes,” epizodi no trenera karjeras sākumposma “Latvijas Avīzei” atminas Andris Kļaviņš.
50. gados Latvijas sieviešu volejbols kotējās ļoti augstu, izcīnot arī bronzu Vissavienības čempionātā, bet nākamajos desmit gados sekoja regress un komanda nokrita līdz trešās līgas apakšgalam. 1969. gadā tika pieņemts lēmums par “Auroras” meistarkomandas dibināšanu, vadīšanu uzticot Andrim Kļaviņam. Spēlētāju vidējais vecums bija 16,3 gadi, piecu sezonu laikā izdevās atgriezties augstākajā līgā, un labākais sasniegums bija piektā vieta 1978. gadā.
Mali izglāba šamaņa zāles
“Kad atskatos, pat mazliet brīnos, kā lielākā daļa no 16–18 gadus vecajām meitenēm izturēja manas prasības un toreizējos apstākļus. Mums pat nebija savas sporta zāles, skraidījām no vienas uz otru. Reiz, kad Daugava izgāja no krastiem un Sarkandaugavā bija plūdi, meitenes no sporta zāles Ganību dambī evakuēja armija ar amfībijām. Man kādi spēki piespēlēja ideju, ko steidzos paziņot toreizējam “Daugavas” sporta biedrības vadītājam Laimonim Visockim. No fabrikas direktora uzzināju, ka blakus tai cels šautuvi, kas kalpos kā patvertne fabrikas strādniekiem “imperiālistu” uzbrukuma gadījumā. Saku: “Ja virs tās būs sporta zāle, tā ir laba maskēšanās.” Celtniecības ministra vietnieks bija sporta meistars volejbolā Jūlijs Veiskops. Sākās saskaņošanas ar civilās aizsardzības resoru, partijas komitejām utt. Un zāle Cieceres ielā stāv vēl šodien (RVS mājvieta. – I. S.). Nu jau varēja trenēties!” stāsta Andris Kļaviņš. Par volejbola īpašo vietu trenera sirdī spilgti liecina tas, ka viņš aizņēmās naudu un iegādājās kooperatīvo dzīvokli Pārdaugavā, lai audzēknēm dotu pajumti. Pats arī pircis mēbeles, galdus. Aicinājis perspektīvas spēlētājas no visas Latvijas, vecāki uzticējās.
Kļaviņš tagad brīnās, kā varēja cīnīties un arī uzvarēt Savienības grandu Sverdlovskas “Uraločku”, ko apstāvēja vēlākais Krievijas prezidents Boriss Jeļcins, tajos gados apgabala partijas pirmais sekretārs.
Tai bija ne tikai cilvēku un materiālie resursi, bet arī, piemēram, japāņu enerģijas un atjaunošanās preparāti. “Likām pretī centīgu un gudru treniņu darbu. Bieži arī svētdienās. Ļoti daudz trenējāmies mežā, arī Jūrmalā, un jaunās meitenes testos veica pamatīgu lēcienu. Otrā paaudze jau fiziski bija gatava meistarkomandas prasībām. Centos pats mācīties, nedēļas nogalēs bieži lidoju uz Sverdlovsku, Maskavu, izmantoju katru iespēju ārzemēs noskatīto izmantot darbā. Man daudz palīdzēja Māris Pēkalis, Gundega Drēska, Kārlis Baltruns, Juris Kostenko, ārsts Ilgonis Zemītis u. c. treneri,” līdzgaitniekiem pateicīgs Andris Kļaviņš. “Vēlāk, kad Tautu spartakiādē cīnījāmies kā līdzīgs ar līdzīgu pret Kubu un Japānu, Maskava par PSRS izlasēm sagatavotajām meitenēm piešķīra “Aurorai” braucienus uz starptautiskiem turnīriem Spānijā, Bulgārijā, tad piemirsās Šeremetjevas vai Domodedovas lidostās pavadītās naktis uz grīdas, gaidot tālākos lidojumus uz Taškentu, Baku vai Dušanbi.”
Vēlāk Kļaviņš vadīja Tallinas “Kalev” un Igaunijas sieviešu izlasi, pastrādāja arī Āfrikā ar Mali vīriešu izlasi. No turienes nācās doties prom pēc pilsoņa kara sākuma, pirms tam viņš pārslimoja, kā ārsti teikuši, “tropisko malāriju ar piedevām”. Bijis ļoti smagi, zāles nepalīdzēja. Izglābis izlases kapteinis Baba Si ar dzimtajā ciemā no šamaņa dabūtajām zālītēm.
Uz armiju var paļauties
1991. gada janvāra barikādēs Andris Kļaviņš līdzdarbojās sportistu organizēšanā svarīgu objektu aizsardzībai Rīgā: “Nesen atradu kladi ar Tautas frontes Latvijas Sporta komitejas grupas sanāksmes pierakstiem. Štābs bija tagadējās Tērbatas ielā 4. Bija dežūras cauru diennakti, gulējām uz matračiem vai naktīs ar gāzmasku somā gājām apgaitā uz apsargājamiem objektiem. Tagad filmās var iepīt kadrus ar dziedāšanu un dejošanu, un jaunajai paaudzei rodas greizs priekšstats par barikāžu nozīmi. Viļņas slaktiņa upuri un Bastejkalnā kritušie mums atgādina, ka līdz asinīm un nāvei bija tikai viens solis. Kad interfronte ar Alfrēdu Rubiku priekšgalā rīkoja savu mītiņu, aizsardzības štābs ziņoja, ka pēc tā, Birjuzova karaskolas kursantu pavadīti, interfrontisti nāks nolikt ziedus pie Ļeņina pieminekļa. Pie Ministru padomes visa ielas mala bija pilna ar kokvedēju mašīnām ar baļķu kravām, uz kurām sēdēja cilvēki. Ļaužu, kas ielenca pieminekli, saradās aizvien vairāk. Gaisā virmoja nelāga nojausma, kas te var notikt, kad ieradīsies mašīnas ar bruņotiem kursantiem. Man blakus bija Tukuma volejbolisti, Māris Grīva un ventspilnieki. Dainis Kūla sacīja: “Vajadzēja šķēpu paņemt līdzi!” Pulkvedis Auseklis Pļaviņš iedeva megafonu, lai aicinu atturēties no provokācijām. Bet uz baļķiem jau varēja būt arī interfrontisti ar uzdevumu izraisīt nekārtības. Atviegloti uzelpojām, kad ziedu licēji tomēr neparādījās. Iespējams, nobijās.”
Andrim Kļaviņam ir izkopta latviešu valoda, viņš guvis pieredzi arī žurnālista darbā, 90. gados rakstīja laikrakstam “Sports”.
Ārzemēs iznākošajiem laikrakstiem “Laiks” un “Brīvā Latvija” joprojām gatavo intervijas ar Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjiem: “Galvenokārt intervēju kādreizējos Nacionālās aizsardzības akadēmijas pirmā pilnā kursa kadetus, kas drosmīgi iestājās mācīties par virsniekiem, kad Ādažu poligonā vēl braukāja krievu tanki. Tagad viņi ir pulkvežleitnanti, pulkveži, daudzi ieņem augstus amatus aizsardzības struktūrās, dienējuši misijās Afganistānā, Irākā, Kosovā. Uz viņiem var paļauties, dod Dievs tādu paļāvību un gudrību arī mūsu politiķiem.”
Vizītkarte. Andris Kļaviņš
- Volejbola treneris.
- Dzimis 1938. gada 2. maijā Rīgā.
- Latvijas PSR sieviešu izlases un “Auroras” meistarkomandas galvenais treneris (1969.–1979.).
- Igaunijas PSR sieviešu izlases un “Kalev” meistarkomandas galvenais treneris (1980.–1983.).
- Mali vīriešu izlases galvenais treneris (1984.–1985.).
- Absolvējis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (1960.), Maskavas Centrālā fiziskās kultūras institūta Augstāko treneru skolu (1970.); doktorantūra Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (2005.).
- Par mūža ieguldījumu sportā saņēmis “Trīs zvaigžņu balvu” (2025.) un Rīgas domes balvu (2018.).
- Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.
- Latviešu Virsnieku apvienības biedrs.
Latvijas visu laiku labākais volejbolists?
Andris Kļaviņš: “Grūti salīdzināt, jo liels laika periods. Ivanu Bugajenkovu dēvēja par cilvēku putnu, ar augumu 1,82 metri tika atzīts par pasaules labāko uzbrucēju, fenomenāls lēciens – 1,08 metri no vietas. Viņš nepiedalījās PSRS izlases nometnēs, bet bija tik labs, ka nevarēja neņemt. Brīvdomātājs, aizbrauca uz dzimto pusi pie Volgas, peldēja, trenējās. Atbrauca un parādīja, ka ir labākais. Raimonds Vilde bija ļoti labs bloķētājs. Tomēr es liktu uz Gundaru Celitānu. Skatījos viņa spēles Itālijas čempionātā, kā komentētāji jūsmoja. Reizēm uzcēla bumbu pie antenas augšā, tāda fiziskā sagatavotība!”
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu