Ja ASV iebruks Grenlandē, Dānijas karavīriem saskaņā ar armijas noteikumiem būs vispirms jāšauj un tikai pēc tam jāuzdod jautājumi. Tā vēsta Dānijas izdevums “Berlingske”. Šādu rīcību paredz 1952. gadā pieņemtais noteikums.
Šis noteikums paredz, ka Dānijas karavīriem pretuzbrukums iebrucēja spēkiem ir jāveic nekavējoties, negaidot pavēles.
Dānijas Aizsardzības ministrija apstiprinājusi, ka šis noteikums joprojām ir spēkā.
ASV prezidents Donalds Tramps ir uzstājis, ka Savienotajām Valstīm ir nepieciešama Grenlande nacionālās drošības dēļ. Administrācija norādījusi, ka salas iegūšanai netiekot izslēgti nekādi rīcības scenāriji, tostarp militāri.
Savukārt ASV viceprezidents Džeimss Venss paudis viedokli, ka Eiropa un Dānija nav paveikušas labu darbu Grenlandes drošības nodrošināšanā.
Amerikāņu izteikumi satraukuši eiropiešus. Zināms, ka nākamnedēļ notiks trīspusēja ASV, Dānijas un Grenlandes amatpersonu tikšanās.
Tikmēr kļuvis zināms, ka šonedēļ notikušajā Dānijas un Grenlandes parlamentu pārstāvju sanāksmē izcēlies konflikts, kura laikā Grenlandes puse paziņoja par vēlmi patstāvīgi vest sarunas ar ASV, vēsta Dānijas sabiedriskais medijs DR.
Videoformātā rīkoto sanāksmi sasauca Dānijas parlamenta Ārlietu komitejas vadītājs Kristians Frīss Bahs, lai apspriestu arvien pieaugošo ASV spiedienu uz Dānijai piederošo autonomo Grenlandi, taču diskusija ātri kļuva saspringta. Informēti avoti pavēstīja medijam, ka daži Grenlandes pārstāvji bijuši nikni, savukārt dāņi – šokēti.
Kā vēsta Dānijas sabiedriskais medijs, sanāksmes dalībnieki sarunājās paaugstinātā tonī un apmainījās ar savstarpējiem pārmetumiem. Īpaši dusmīga esot bijusi Grenlandes parlamenta Ārlietu un drošības komitejas priekšsēdētāja Pipaluka Linge-Rasmusena, kura apsūdzēja Dāniju neokoloniālismā. Viņa pauda neapmierinātību ar to, ka Grenlandes valdības pārstāvji netika uzaicināti uz citu sanāksmi, kas bija veltīta Dānijas un ASV attiecībām.
Vienlaikus salas pārstāvji pieprasījuši iespēju vest tiešas sarunas ar ASV, kas esot pārsteidzis Dānijas pusi, jo tas ir pretrunā ar Karalistes konstitūciju, kas paredz ārpolitikas kompetenci Dānijas valdībai.
KONTEKSTS:
Grenlande pēc platības ir lielākā sala pasaulē, bet tajā ir tikai apmēram 56 000 iedzīvotāju. Grenlandes sala pieder Dānijai, bet salai ir plašas autonomijas tiesības.
Grenlandes galvaspilsēta Nūka ģeogrāfiski ir tuvāk Ņujorkai nekā Kopenhāgenai, un ASV valdība jau vairākkārt izrādījusi interesi par Grenlandes iegādāšanos. Grenlandē ir izvietota ASV militārā bāze.
ASV drīz pēc Otrā pasaules kara piedāvāja nopirkt Grenlandi par 100 miljoniem dolāru, bet Dānija noraidīja šo piedāvājumu.
ASV prezidents Donalds Tramps jau sava pirmā prezidentūras termiņa laikā atdzīvināja ideju par Grenlandes pirkšanu, bet tagad pēc atgriešanās Baltā nama saimnieka amatā viņš ar jaunu sparu ķēries pie šīs idejas popularizēšanas.
Starptautiskās politikas eksperti spriež, ka ASV interesē Grenlandes stratēģiski svarīgais izvietojums un pieeja Arktikai, kā arī derīgo izrakteņu krājumi.
Dānijas un Grenlandes amatpersonas gan uzsvērušas, ka Grenlande netiek pārdota.
2026. gada janvārī Baltais nams pavēstīja, ka Tramps izskata dažādas iespējas, kā pārņemt Grenlandi savā kontrolē, tai skaitā netiek izslēgts arī militārs risinājums. Šāds scenārijs izraisītu smagu krīzi NATO, jo gan Dānija, gan ASV ir NATO dalībvalstis.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu