Rīgas pašvaldība līdz trešdienas dienas beigām krīzes pabalstos Bauskas ielas iedzīvotājiem, kuru īpašums cietis gāzes sprādzienā, kopumā izmaksājusi vairāk nekā 55 000 eiro, informēja Rīgas domes Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte.
Šajā laikā kopā saņemti 60 iesniegumi, bet pabalsts Izmaksāts 49 mājsaimniecībām.
Izvērtējot iesniegumus, pieņemts lēmums par vienu atteikumu izmaksāt pabalstu, jo tam pieteicās gan dzīvokļa īpašnieks, gan īrnieks. Pabalsts izmaksāts īrniekam, kurš faktiski dzīvoja sprādzienā cietušajā mājā.
Šodien opozīcijas deputāti iesniedza priekšlikumu iekļaut Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēdē jautājumu par Bauskas ielā sprādzienā cietušo ēku.
Opozīcijas deputāti rosināja uzdot Finanšu departamentam sagatavot lēmuma projektu par 2,5 miljonu eiro rezervēšanu kompensāciju izmaksai un dzīvojamā fonda nodrošināšanai minētā nama dzīvokļu īpašniekiem.
Pret to iebilda Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P), aicinot lēmumus par palīdzības sniegšanu pieņemt tad, kad būs vairāk zināms, vai māju varēs atjaunot. Viņš aicināja par to lemt, izskatot pašvaldības budžeta projektu.
Otrdien Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja nolēma pilnveidot palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem ārkārtas situācijās.
Komiteja uzdeva Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldei sadarbībā ar Mājokļu un vides departamentu pilnveidot iedzīvotāju izmitināšanas kārtību pagaidu dzīvesvietā ārkārtas situācijās, kā arī nodrošināt ēdināšanas pakalpojumu pirmajās piecās dienās.
Tāpat komiteja uzdeva departamentam izvērtēt iespējas veikt pašvaldībai piederošo dzīvokļu civiltiesisko apdrošināšanu vai arī izvērtēt iespējas uzdot īrniekiem apdrošināt dzīvokļus.
Tāpat departamentam būs jāizvērtē iespēja pašvaldības īres dzīvokļos nomainīt virtuves gāzes plītis uz elektriskajām plītīm, tādējādi paaugstinot drošības līmeni.
Pašvaldība arī meklēs iespējas Bauskas ielas 15 iedzīvotājiem palīdzību dzīvesvietas nodrošināšanā sniegt ilgāk par vienu gadu vai līdz brīdim, kad ēka tiks atjaunota ekspluatācijā.
Tiks meklēta arī iespēja piemērot nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi, kā arī tiks uzrunāti zemes īpašnieki, lai vienotos par zemes nomas maksas nepiemērošanu.
Savukārt Rīgas pašvaldības izpilddirektoram uzdots izvērtēt termiņu un iespējas nodrošināt sprādzienā cietušās mājas apsardzi par pašvaldības līdzekļiem arī pēc tehniskā atzinuma saņemšanas.
Vienlaikus pašvaldība sazināsies ar komunālo un telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem un aicinās nepiemērot pakalpojuma maksu negadījumā cietušo dzīvokļu iemītniekiem.
Gāzes sprādzienā cietušās ēkas Bauskas ielā iedzīvotājiem nebūs jāmaksā par 1. janvārī piegādāto dabasgāzi un par sadales sistēmas operatora sniegtajiem pakalpojumiem, informē “Gaso” pārstāvji.
“Gaso” valde pieņēmusi lēmumu no 2026. gada 1. janvāra Patēriņa uzskaites un norēķinu sistēmā (PUNS) reģistrēt dabasgāzes padeves pārtraukšanu “uz laiku” visiem Bauskas ielā 15 gazificētajiem dzīvokļiem, lai izslēgtu iespēju šādu rēķinu izsūtīšanai.
Tas nozīmē, ka šīs mājas gāzes lietotāji, kuri patlaban nevar atgriezties savās dzīvesvietās, jo sprādziena rezultātā Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments ir pieņēmis lēmumu pārtraukt un aizliegt ēkas Bauskas ielā 15, Rīgā, ekspluatāciju, nesaņems rēķinus par patērēto dabasgāzi un “Gaso” sniegtajiem pakalpojumiem no šā gada 1. janvāra līdz ēkas ekspluatācijas atsākšanai. Faktiski daudzdzīvokļu dzīvojamajai mājai Bauskas ielā 15 dabasgāzes padeve noplūdes dēļ, kas radusies negadījuma rezultātā, tika pārtraukta 2026. gada 2. janvārī.
“Nevienam no mums negribētos nonākt situācijā, kādā šobrīd atrodas Bauskas ielas nama iedzīvotāji – viņi ir palikuši bez mājām, un pašlaik viņiem ir daudz sadzīvisku rūpju: jāpielāgojas jaunajiem dzīves apstākļiem, jākārto sociālie jautājumi un jārisina daudzas citas problēmas,” norāda “Gaso” valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane, uzsverot, ka tāpēc “Gaso” bija svarīgi pieņemt lēmumu par rēķiniem pēc iespējas operatīvāk un nekavējoties par to informēt cietušās mājas iedzīvotājus, lai vismaz par šo jautājumu iedzīvotājiem nebūtu jāuztraucas līdz brīdim, kad ēka tiks atjaunota un cilvēki varēs tajā atgriezties.
Otrdien, 6. janvārī, “Gaso” pārstāvji piedalījās Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas ārkārtas sēdē, kurā tika pārrunāti jautājumi saistībā ar sprādzienu Torņakalnā esošajā ēkā. Pēc sēdes uzņēmuma valde lēma par nepieciešamību paplašināt sadarbību ar Rīgas domi, tostarp piesaistīt pašvaldību jautājumu risināšanā gadījumos, kad “Gaso” ilgstoši nevar iekļūt pašvaldībai piederošajos sociālajos dzīvokļos. Ilggadējā prakse rāda, ka tieši šajos dzīvokļos pastāv visaugstākais risks, ka lietotāji patvaļīgi iejaucas gāzapgādes sistēmas darbībā, kā arī nenodrošina gāzapgādes iekšējo sistēmu un gāzes iekārtu uzturēšanu tehniskā kārtībā.
Jau ziņots, ka sprādziens piecstāvu dzīvojamā mājā Torņakalnā piektdien, 2. janvārī, notika nelegāli bojāta gāzes vada dēļ. Tā rezultātā sagruvuši ēkas augšējie stāvi un jumts, no mājas evakuēti iedzīvotāji, vairāki cilvēki guvuši traumas, bet divi gājuši bojā. Pašvaldība nodrošina pagaidu izmitināšanas iespējas sprādzienā cietušajiem iedzīvotājiem.
2024. gadā “Gaso” strādāja ar 67,639 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 19,6% vairāk nekā 2023. gadā, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 80,3%, sasniedzot 13,063 miljonus eiro.
“Gaso” izveidota 2017. gada nogalē, nodalot “Latvijas gāzes” sadales sistēmas darbību un izpildot Eiropas Savienības un valsts prasības par dabasgāzes sadales sistēmas neatkarības nodrošināšanu. Taču 2023. gada jūlija beigās par “Gaso” vienīgo īpašnieci kļuva Igaunijas uzņēmums “Elenger Grupp”.
“Gaso” ir vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators Latvijā. Kompānija nodrošina dabasgāzes tīklu drošību, tehniskos pakalpojumus un dabasgāzes patēriņa uzskaiti. “Gaso” ir nacionālajai drošībai nozīmīga komercsabiedrība
Rīgas pašvaldība sniedz palīdzību gan evakuētajiem iedzīvotājiem, gan glābšanas darbu veicējiem.
No cietušās ēkas evakuēti vairāk nekā 40 iedzīvotāji, viņiem sākotnēji tika nodrošināta iespēja uzturēties “Rīgas satiksmes” autobusos un tiek sniegta visa iespējamā palīdzība.
Ēku apsaimnieko SIA “Latvijas Namsaimnieks”, tajā ir 74 dzīvokļi, no kuriem četri pieder pašvaldībai. Pēc pagaidām oficiāli neapstiprinātas informācijas sprādziens noticis nelegāla gāzes pieslēguma dēļ pašvaldībai piederošā dzīvoklī.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit