Vismaz četri cilvēki nogalināti, bet vēl 18 ievainoti aizvadītajā naktī notikušā Krievijas masveida dronu un raķešu uzbrukumā Ukrainas galvaspilsētai Kijivai.

Kijivā notika ļoti spēcīgs kombinēts Krievijas kaujas dronu un raķešu uzbrukums. Visu nakti dārdēja debesis – dūca “Šahed” droni, skanēja sprādzieni, strādājot pretgaisa aizsardzības sistēmām.

Varasiestādes ziņo, ka uzbrukumos ir cietušas dzīvojamās ēkas vairākos rajonos, uzbrukts arī civilajiem un rūpniecības objektiem. Kijivas mērs Vitālijs Kličko paziņoja, ka pilsētā ir traucēta ūdensapgāde, jo ienaidnieks uzbruka arī kritiskajai infrastruktūrai.

Patlaban zināms par vismaz 4 nogalinātajiem un 18 ievainotajiem.

Nogalināto un ievainoto vidū ir pieci mediķi, kuri devās sniegt pirmo palīdzību cilvēkiem drona uzbrukumā cietušā dzīvojamā ēkā. Brīdī, kad mediķi ieradās notikuma vietā, ēka piedzīvoja atkārtotu uzbrukumu. Krievija šādu cinisku taktiku ir izmantojusi visu pilna apmēra kara laiku.

Smagi uzbrukumi arī citviet Ukrainā. Pamatīgi cietis Kijivas apgabals, kur glābēji šobrīd strādā 11 vietās.

Krievija aizvadītajā naktī uzbruka arī Ļvivai Ukrainas rietumos. Pilsētas mērs Andrijs Sadovijs paziņoja, ka trieciens bija mērķēts pa kritisko infrastruktūru.

Ukrainas Gaisa spēki apgalvo, ka Ļvivai uzbruka ar ballistisko raķeti, ko palaida no Astrahaņas apgabala Krievijas dienvidrietumos. Pagaidām nav skaidrs, kāda tipa raķete ir izmantota, taču izskan minējumi, ka tā varēja būt vidējas darbības rādiusa ballistiskā raķete “Orešņik”.

KONTEKSTS:

Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.

2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.

Kopš 2024. gada rudens Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas un Pakistānas.

Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.

Valodas kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņot par kļūdu