Straujāka kreditēšana, neskatoties uz izaicinājumiem
2025. gads “Swedbank” Latvijā aizritējis straujākā kreditēšanas zīmē nekā gaidīts, tomēr šiem labajiem rezultātiem bankas valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis piedēvē sasniegumu, kas gūts par spīti, nevis pateicoties, solidaritātes nodokļa ieviešanai. Kā informē portāls jauns.lv, Mencis intervijā aģentūrai LETA norādīja, ka, lai gan bijusi nepieciešamība pēc investīcijām, finanšu nozarē joprojām nav notikušas būtiskas izmaiņas attiecībā uz solidaritātes iemaksām. Viņš arī prognozē, ka 2026. gadā Latvija būs vienīgā Baltijas valsts, kurā saglabāsies šāds nodokļu režīms.
Solidaritātes nodokļa sekas un kritika
Mencis pauda rūgtumu par to, ka, neraugoties uz konstruktīvu dialogu ar politikas veidotājiem, netika veiktas izmaiņas likumā par solidaritātes iemaksām, kas varētu uzlabot situāciju finanšu nozarē. Viņš uzsvēra, ka tieši norma, kas attiecas uz jauno kreditēšanu, īpaši uzņēmumu segmentā, padara bankām šo darbību faktiski nerentablu. “Swedbank” vadītājs piebilda, ka Eiropas Centrālā banka un Starptautiskais Valūtas fonds ir kritizējuši šo nodokļa konstrukciju. Saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem, solidaritātes iemaksas deviņos mēnešos 2025. gadā sastādīja 55,4 miljonus eiro, kas ir par 10,6% mazāk nekā plānots. Lai gan lielākā daļa banku tiksies ar atlaidēm solidaritātes nodokļa maksājumiem 2025. gadā, pateicoties kreditēšanas pieaugumam, kas ir bijis straujāks nekā iepriekšējos gados, Mencis norāda, ka šis nodoklis kavē attīstību.
Ekonomikas prognozes un izaicinājumi
Neskatoties uz solidaritātes nodokļa radītajiem šķēršļiem, Latvijas ekonomikas attīstība tiek prognozēta pozitīva. Pēc Eiropas Komisijas prognozēm, Latvijas ekonomika 2025. gadā pieaugs par 1%, bet 2026. gadā izaugsme paātrināsies līdz 1,7%. Savukārt Latvijas Banka prognozē 1,7% IKP pieaugumu 2025. gadā, bet 2,8% 2026. gadā. Finanšu nozarei galvenais izaicinājums šogad joprojām ir likumdošanas un nodokļu vide, jo Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kurā saglabāsies solidaritātes nodokļa režīms.
Kreditēšanas pieaugums un banku sektora noturība
Neskatoties uz solidaritātes nodokļa negatīvo ietekmi, kreditēšana Latvijā kopumā uzrāda pozitīvu dinamiku. 2024. gadā aizdevumi nefinanšu kompānijām un mājsaimniecībām pieauga par 5,8% un 6,2% attiecīgi, kas ir straujāk nekā IKP pieaugums. Šī tendence turpinājās arī 2025. gadā, kad nefinanšu kompānijām izsniegto aizdevumu apjoms pieauga par 18,6%, bet mājsaimniecībām – par 8,9%. “Swedbank” kopējais aizdevumu portfelis pirmajā ceturksnī sasniedza 6% pieaugumu gadā. Latvijas banku sektors kopumā ir noturīgs, pateicoties augstiem kapitāla un likviditātes rādītājiem, kas pārsniedz gan regulatīvās prasības, gan Eiropas Savienības vidējos rādītājus.