Uzlabotā kārtība, kas balstās uz jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem un starptautisko pieredzi, ir spēkā kopš 2025. gada 1. jūlija, stāsta Latvijas Dzemdes kakla vēža izglītības fonda vadītāja, ginekoloģe un kolposkopijas speciāliste Kristīne Pčolkina.
/nginx/o/2026/01/08/17377839t1h7c64.jpg)
Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonda vadītāja, ginekoloģe un kolposkopijas speciāliste Kristīne Pčolkina Foto: publicitātes
Un kāda ir šī kārtība īsumā?
– Sievietēm vecumā no 25 līdz 29 gadiem skrīningu arī turpmāk veic reizi trijos gados ar citoloģisko analīzi (PAP). Sievietēm no 30 gadiem skrīninga ietvaros veic cilvēka papilomas vīrusa (CPV) testu. Ja tas ir negatīvs, tad nākamais skrīnings paredzēts pēc pieciem gadiem, ja pozitīvs, tiek veikta papildu citoloģiskā analīze. Ja tā uzrāda izmaiņas, sievietei tiek nozīmēti padziļināti izmeklējumi un nepieciešamības gadījumā ārstēšana. Ja tiek nozīmēta kolposkopija, jāraugās, lai speciālists ir sertificēts. Minētās kārtības pamatā ir fakts, ka dzemdes kakla vēzi izraisa CPV.
Lūdzu, atgādiniet, kā izpaužas CPV?
– Ar cilvēka papilomas vīrusu var inficēties lielākoties dzimumattiecību laikā, taču ne tikai. Mikroplaisas gļotādā vai ādā vīrusam kalpo kā ieejas vārti uz šūnām. Lielākoties CPV izzūd spontāni pāris gadu laikā, tomēr, vīrusam ilgstoši uzturoties šūnā, var veidoties labdabīgas un arī ļaundabīgas izmaiņas. Sievietēm visbiežāk CPV ir dzemdes kakla priekšvēža un vēža izraisītājs. Latvijā tas ir otrais biežākais audzējs sievietēm līdz 45 gadiem. Vīriešiem ilgstoša CPV infekcija var izraisīt mutes/rīkles dobuma, anālā kanāla un dzimumlocekļa vēzi. Nevienai no šīm trim saslimšanām nav pieejamas skrīninga analīzes kā dzemdes kakla vēža gadījumā, tāpēc nereti slimība tiek atklāta ielaistā stadijā. Vairumā gadījumu šādu saslimšanu varētu nebūt, jo pret CPV pieejama efektīva vakcīna.