Kā ziņots, 3. janvārī ASV veica triecienus objektiem Venecuēlas galvaspilsētā Karakasā un citās Venecuēlas vietās, kā arī sagūstīja Venecuēlas diktatoru Nikolasu Maduro un viņa sievu. Viņi tika nogādāti Ņujorkā, kur Maduro stājās tiesas priekšā saistībā ar apsūdzībām narkoterorismā. Eksperti norāda, ka Trampa administrācijas veiktā operācija ir pretrunā starptautiskajām tiesībām.
Jaunā intervijā Tramps paziņojis, ka “starptautiskās tiesības man nav vajadzīgas”.
Uz jautājumu, kas tad ierobežo viņa varu uz globālās politikas skatuves, Tramps atbildēja: “Jā, ir viena lieta. Manis paša moralitāte. Manis paša prāts.”
Tramps intervijā arī norādīja, ka plānojot “vadīt” Venecuēlu “daudz ilgāk” nekā gadu. Venecuēlas pagaidu prezidente ir bijusī Maduro viceprezidente Delsija Rodrigesa.
Trampa administrācija atkal runā par vēlmi iegūt savā kontrolē Grenlandi, kas ir Dānijas sastāvā esoša autonoma teritorija. Trampa pārstāvji vairās izslēgt militāra spēka pielietošanu. Administrācija uzsver, ka tas esot nacionālās drošības jautājums, taču uz intervētāja jautājumu, kāpēc ASV tādā gadījumā vienkārši no jauna neatver savas militārās bāzes un nesūta uz tām amerikāņu karavīrus saskaņā ar līgumu, kas tika noslēgts pirms vairākiem desmitiem gadu, Tramps uzstāja, ka Grenlandei esot jābūt ASV sastāvā.
“Es domāju, ka būšana [zemes] īpašniekam dod tādas iespējas, kādas nedod noma vai starptautisks līgums,” teica Tramps. “Uzskatu, ka tas ir psiholoģiski nepieciešams, lai gūtu panākumus.”
Tramps atteicās atbildēt uz jautājumu, kas ir svarīgāk – iegūt Grenlandi vai saglabāt NATO aliansi. Taču ASV prezidents atzina, ka “varētu nākties izvēlēties” starp šīm divām iespējām.