Jauna zemūdens tehnoloģiju ekosistēma rada bažas
Krievija ir izveidojusi zemūdens transportlīdzekļu sistēmu, kas, lai gan oficiāli tiek pasniegta kā platforma civilām un zinātniskām vajadzībām, rada nopietnas bažas par tās potenciālo militāro pielietojumu Baltijas jūras infrastruktūras sabotāžai, ziņo “Defence Express” un citi mediji. Kā ziņo Latvijas Avīze, šīs tehnoloģijas, ko izstrādā Krievijas aizsardzības uzņēmums “Rubin”, ietver platformas ar kodētajiem nosaukumiem “Octavia”, “Argus-I” un “Argus-D”. Eksperti brīdina, ka šī sistēma ir īpaši piemērota zemūdens kabeļu un cauruļvadu mērķēšanai.
Sistēmas divējādo raksturu atklāj tehniskās iespējas
Sistēmas pamatā ir stacionāra zemūdens dokstacija “Octavia”, kas spēj funkcionēt jūras dibenā, apkalpojot un uzlādējot citus dronus, kā arī apmainoties ar datiem. Izlūkošanas drons “Argus-I”, oficiāli paredzēts cauruļvadu inspekcijai, aprīkots ar sensoriem, kas spēj precīzi noteikt mērķa atrašanās vietu un novērtēt tā ievainojamību. Visbīstamākais elements ir transporta drons “Argus-D”, kura kravnesība līdz 300 kg padara to ideāli piemērotu mīnu vai sprāgstvielu nogādāšanai un uzstādīšanai uz zemūdens infrastruktūras, piemēram, sakaru kabeļiem un gāzesvadiem. Lai gan oficiāli tiek apgalvots, ka šī krava ir zinātniskais aprīkojums, sistēmas dizains atklāj tās duālo, militāro raksturu.
Baltijas jūra – potenciāla hibrīdu kara zona
Šī attīstība ir īpaši satraucoša Baltijas jūras reģionā, kur nesen notikuši vairāki incidenti ar bojātiem zemūdens kabeļiem, piemēram, starp Somiju un Igauniju, kā arī Lietuvu un Zviedriju. Šie notikumi pastiprinājuši bažas par kritiskās infrastruktūras ievainojamību un iespējamām sabotāžas darbībām . Krievijas interese par savām zemūdens spējām ir novērota arī saistībā ar “ēnu floti”, kas darbojas Baltijas jūrā un kuras kuģi ir aizturēti par kabeļu bojāšanu . Lai gan Krievija savus projektus pasniedz kā civilus, drošības eksperti brīdina, ka šīs platformas ir nepārprotami piemērotas militāriem uzbrukumiem. Patlaban Krievijas zemūdens dronu maksimālais darbības dziļums pārsniedz Baltijas jūras dziļumu, kas norāda uz potenciālu izmantot tos arī citās ūdenstilpēs .
NATO un Latvijas reakcija uz drošības izaicinājumiem
Reaģējot uz pieaugošajiem draudiem, NATO ir pastiprinājusi savu klātbūtni Baltijas jūrā, uzsākot operāciju “Baltic Sentry”, lai uzraudzītu un aizsargātu zemūdens infrastruktūru . Latvijas Nacionālie bruņotie spēki arī pastiprinājuši monitoringu un apmainās ar informāciju ar sabiedrotajiem . Ir svarīgi, lai visas Baltijas jūras reģiona valstis un NATO kopīgi strādātu pie risinājumiem, lai nodrošinātu kritiski svarīgās infrastruktūras drošību, ņemot vērā, ka šādas sistēmas ir būtiskas gan civilajai, gan militārajai funkcionēšanai .
Nākotnes perspektīvas un nepieciešamā rīcība
Lai gan Krievijas izstrādātās zemūdens tehnoloģijas tiek prezentētas kā zinātniski un civiliedzīvotāju vajadzībām, to tehniskās iespējas liecina par potenciālu militāru izmantošanu. Tas prasa pastiprinātu drošības pasākumu koordināciju Baltijas jūras reģionā, lai novērstu iespējamas sabotāžas un aizsargātu kritiski svarīgu infrastruktūru. Somijas piemērs, aizturot “ēnu flotes” kuģi, tiek uzskatīts par labu praksi, kam sekot . Turpmāka sadarbība un esošo drošības mehānismu pilnveidošana ir būtiska, lai nodrošinātu reģiona stabilitāti un drošību.