Venecuēlas valdība pieprasa Maduro atbrīvošanu
Venecuēlas pagaidu prezidente Delsija Rodrigesa ir izveidojusi īpašu komisiju, kuras galvenais uzdevums ir panākt ASV sagūstītā prezidenta Nikolasa Maduro atbrīvošanu. Par komisijas līdzpriekšsēdētājiem Rodrigesa iecēlusi savu brāli, Nacionālās asamblejas priekšsēdētāju Horhi Rodrigesu, un ārlietu ministru Ivanu Hilu. Šis solis sperts pēc tam, kad ASV spēki 3. janvārī veica militāru operāciju, kā rezultātā tika aizturēts un nogādāts uz Ņujorku Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro kopā ar viņa sievu Sīliju Floresu. Viņiem izvirzītas apsūdzības narkoterorismā un citos ar narkotikām un ieročiem saistītos noziegumos.
Neskatoties uz sākotnējo kritiku Vašingtonai, Rodrigesa ir paudusi gatavību sadarboties ar ASV. Viņa ir aicinājusi ASV valdību veidot sadarbības darba kārtību, kas orientēta uz kopīgu attīstību starptautisko tiesību ietvaros. “Mūsu tautas un mūsu reģions ir pelnījuši mieru un dialogu, nevis karu,” uzsvērusi Rodrigesa, piebilstot, ka tas ir bijis prezidenta Nikolasa Maduro vēstījums. Viņa aicinājusi veidot attiecības starp ASV un Venecuēlu, kuru pamatā būtu savstarpēja cieņa, suverēna vienlīdzība un neiejaukšanās.
Trampa draudi Kolumbijai un citiem reģioniem
ASV prezidents Donalds Tramps ir asi kritizējis Kolumbijas prezidentu Gustavo Petro, kurš iepriekš bija nosodījis ASV operāciju Venecuēlā. Tramps sacījis: “Kolumbija arī ir ļoti slima – to vada slims cilvēks, kuram patīk ražot kokaīnu un sūtīt to uz Savienotajām Valstīm. Un tas neturpināsies ilgi.” Tramps arī neizslēdz iespēju, ka ASV varētu veikt militāru operāciju arī pret Kolumbiju, piebilstot, ka viņam tas “izklausās labi”.
ASV prezidents Donalds Tramps ir pieprasījis Venecuēlas vadītājai pakļauties viņa prasībām, vai arī rēķināties ar nopietnām sekām. Viņš arī pieprasījis Venecuēlai izraidīt no savas teritorijas “naidīgas valstis”: Ķīnu, Krieviju, Irānu un Kubu, ar kurām vietējām varas iestādēm ir jāpārtrauc visi ekonomiskie sakari. Tramps arī paziņojis, ka ASV uz laiku pārņems Venecuēlas vadību, tai skaitā valsts naftas resursus, līdz notiks droša un pārdomāta varas nodošana nākamajam līderim.
Starptautiskā reakcija un situācijas attīstība
ASV militārā operācija Venecuēlā ir izraisījusi plašu starptautisku reakciju. Daudzas Latīņamerikas valstis nosodījušas ASV rīcību un aicinājušas atgriezties pie diplomātijas. Eiropas valstis uzsvērušas starptautisko tiesību nozīmi, savukārt vairākas lielvaras brīdinājušas, ka šāda rīcība var destabilizēt globālo drošības sistēmu. Eiropas Savienības (ES) ārējās un drošības politikas augstā pārstāve Kaja Kallasa aicinājusi visas puses saglabāt mieru un savaldību, lai novērstu situācijas eskalāciju un nodrošinātu miermīlīgu krīzes risinājumu. Viņa uzsvērusi starptautisko tiesību principu un ANO Statūtu ievērošanas svarīgumu.
Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže ir norādījusi, ka Venecuēlai būtu labāk bez pašreizējā prezidenta, uzsverot, ka Latvija nekad nav atzinusi Maduro režīma leģitimitāti. ANO Drošības padomes ārkārtas sanāksmē, kurā piedalās arī Latvija, tiek spriests par ASV rīcību Venecuēlā.
Konflikta fons un iespējamās sekas
Šī eskalācija notiek uz gadiem ilgas spriedzes fona starp ASV un Venecuēlu, ko raksturo ekonomiskās sankcijas, Venecuēlas naftas nozare, narkotiku kontrabandas apsūdzības un ideoloģiskas domstarpības. Venecuēlas ekonomika jau ilgstoši saskaras ar dziļu politisko un humanitāro krīzi, kas ir izraisījusi plašu tautas migrāciju no valsts. Valsts naftas rūpniecība, kas veido nozīmīgu daļu no valdības ienākumiem, ir nonākusi nopietnās grūtībās ASV noteikto sankciju dēļ.
Eksperti brīdina, ka situācija var radīt nopietnas humānās sekas, tostarp bēgļu plūsmas pieaugumu, pārtikas un medicīnas piegāžu traucējumus un valsts iekšēju destabilizāciju. ASV militārās operācijas laikā Venecuēlā gājuši bojā vismaz 40 cilvēki un iznīcināti militārie objekti.