Jānis Ķuze
ornitologs, LDF padomes loceklis
“Koka dobums nav tikai caurums koka stumbrā – tas ir ļoti nozīmīgs dabas elements. Dobumi ir kā mājokļi, kurus to īpašnieks nodod tālāk īrniekiem, kas mainās viens pēc otra. Tos sākotnēji visbiežāk izkaļ dzeņi un dzilnas, bet vēlāk var apdzīvot daudz dažādas citas dzīvās radības. Dobumainu koku skaita samazināšanās nozīmē, ka ar koka dobumiem saistītajām sugām paliek arvien mazāk piemērotu dzīvesvietu, līdz ar to mazinās arī dabas daudzveidība.”.
Dobumi kokos rodas divos veidos. Retāk tas notiek mehāniska bojājuma dēļ – kokam vējā nolūzt zars, uz lūzuma vietu iedarbojas mitrums un koksnes sēnes, izveidojot stumbrā tukšumu. Šādi dobumi rodas ilgākā laikā un galvenokārt vecos kokos. Taču lielāko daļu dobumu kokos pavasarī izkaļ dzeņi un dzilnas, parasti martā un aprīlī.
Dobuma veidošana notiek divas līdz trīs nedēļas, pēc tam izveidotājs to izmanto kā mājvietu, kur ligzdot, dēt olas, perēt un audzināt mazuļus. Tad, kad mazuļi ir izauguši, putni dobumu atstāj, taču tas reti paliek tukšs.
Eiropas boreālajā reģionā, kurā ietilpst arī Latvija, dobumos ligzdo apmēram 20% no visām putnu sugām, tāpēc dobumi ir ļoti nozīmīgi meža putnu daudzveidības nodrošināšanai, taču dobumus kā mājokli izmanto ne tikai putni, bet arī daudzi citi meža iemītnieki – kukaiņi un zīdītāji.
Lielākajos, ar skrejas diametru apmēram 10 cm un vairāk, mēdz mājot meža pūces, gaigalas un meža baloži. Mazākos dobumos apmetas tādi putni kā mājas strazdi, zīlītes, melnie mušķērāji, kā arī šī gada putns – mūsu mazākā pūce apodziņš.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Dobumos dzīvo klaidoņpeles, vāveres, meža strupastes zemākajos dobumos uzglabā barības krājumus, lielākos dobumos mēdz iemājot meža caunas. Latvijā arvien retāk sastopamais zīdītājs susuris, kurš miegā pavada gandrīz pusi gada, dobumus izmanto siltajā sezonā kā patvērumu un bērnistabu. Dobumos apmetas arī bites, kuras ir ļoti nozīmīgas meža augu apputeksnētājas, kā arī lapsenes un sirseņi.
Dzeņi kaļ dobumus vairumā mežā pieejamo koku sugu, tomēr kokiem jābūt pietiekami lieliem. Pašas iecienītākās ir apses, jo tām zem mizas un ārējā koksnes slāņa ir mīksts un viegli izkaļams vidus.
Putni arī mēdz kalt barošanās dobumus, lai piekļūtu zem koka mizas dzīvojošajiem kukaiņiem un to kāpuriem – šos dobumus no apaļajiem vai ovālveida dzīvojamajiem dobumiem parasti var atšķirt pēc neregulārās formas.
Dobumi ir ļoti nozīmīga dzīvotne arī tām bezmugurkaulnieku sugām, kas apdzīvo atklātos apstākļos augošus kokus. Spilgtākais piemērs ir reta vaboļu suga – lapkoku praulgrauzis, kuram ir nepieciešami vecu koku dobumi ar prauliem labi apgaismotos apstākļos – parkveida pļavās, alejās, turklāt lapkoku praulgrauzis teju visu mūžu nodzīvo vienā dobumā vai ciešā tā tuvumā. Dobumi nepieciešami arī spožajām skudrām un dobumu māņskorpionam, kuram Latvijā ir tikai 10 atradnes, visas no tām – dobumos. Arī apmēram pusei no Latvijas sikspārņiem dobumi ir nozīmīga mītnes vieta.