Dānijas premjerministre Mete Frederiksena neformālā ES samita sākumā vērsās pie viesiem ar skarbiem vārdiem. Ņemot vērā karu Ukrainā, dronu uzlidojumus un Krievijas gaisa telpas pārkāpumus, sociāldemokrāte saskata līdzības ar laiku starp abiem pasaules kariem.
“Kad es skatos uz to, kas raksturoja Eiropu starpkaru periodā, diemžēl redzu dažas paralēles ar laiku, kurā mēs dzīvojam pašlaik, ne mazāk kā attiecībā uz mūsu sabiedrības destabilizāciju un nestabilitāti,” neoficiālajā ES samitā Kopenhāgenā sacīja Fredriksena.
Viena no tā laika pieredzes mācībām ir tā, ka netika veikta ātra militārā pārapbruņošanās, lai demokrātiskās valstis varētu sevi aizstāvēt, sacīja samita rīkotāja. Tāpēc arī šodien ir svarīgi spēt sevi aizstāvēt. Tāpēc pārapbruņošanās ir steidzami jāpaātrina. “Kad es šodien skatos uz Eiropu, man šķiet, ka mēs atrodamies visgrūtākajā un bīstamākajā situācijā kopš Otrā pasaules kara beigām,” viņa teica.
Padomi par atturēšanu un aizsardzību
Ar šo Frederiksena noteica toni Kopenhāgenas samitam. Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāju tikšanās galvenokārt bija paredzēta, lai koncentrētos uz kopīgiem centieniem uzlabot atturēšanu un aizsardzību. Dānija joprojām cieš no atkārtotajiem dronu uzlidojumiem pēdējo dienu laikā. Frederiksena runāja par hibrīdkaru un to, ka Dānija nav vienīgā valsts, kas ar to saskaras.
“Runa ir par to, lai neskatītos uz atsevišķiem gadījumiem, bet gan uz to pamatā esošo modeli,” sacīja valdības vadītāja. “Ja mēs pārāk daudz koncentrēsimies uz atsevišķiem incidentiem Polijā, Baltijas valstīs, Vācijā vai kaut kur citur, vienmēr notiks kaut kas jauns. Tad mēs pazaudēsim plašāku ainu. Un modelis, kas slēpjas aiz tā, manuprāt, ir patiess hibrīdkarš pret Eiropu,” sacīja Frederiksena. “Lai cik rīcībspējīgi mēs kļūtu dronu jomā, mums joprojām ir jāpieņem realitāte, kurā droni var lidot pāri robežām un nodarīt postījumus.”