Klaviermūzikas svētdienu cikls atsākas ar Šostakoviča daiļradi
Kultūras telpā “Hanzas perons” 15. februārī turpināsies “Klaviermūzikas svētdienu” cikls, ko atklās pianista Riharda Plešanova izpildījumā skanēs Dmitrija Šostakoviča 24 prelūdijas un fūgas. Kā informē koncerta rīkotāji, šis solījums ir viens no nozīmīgākajiem pianista projektiem, kas vienuviet apvieno Šostakoviča vērienīgo 20. gadsimta klaviermūzikas mantojumu. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, Rihards Plešanovs iepriekšējos gados jau ir sniedzis daļu no šī cikla skaņdarbiem divos koncertos Hanzas Peronā, taču šoreiz paredzēts atskaņot visu ciklu pilnībā.
Šostakoviča mūzika kā saruna ar Bahu
Dmitrijs Šostakovičs šo 24 prelūdiju un fūgu ciklu komponēja 1950. gada vasarā, īsi pēc atgriešanās no Vācijas, kur viņš apmeklēja pasākumus, godinot Johana Sebastiana Baha divsimtgadi. Iedvesmojoties no Baha “Labā temperētā klaviera”, Šostakovičs nolēma “iesaistīties sarunā” ar baroka ģēniju. Kamēr Baha darba tapšana prasīja desmitgades, Šostakovičs savu ciklu pabeidza vien četros mēnešos. Plešanovs atklāj, ka viņu uz šo darbu pamudinājusi jau vidusskolas laika pieredze, kad viņa skolotāja Anita Pāže lika spēlēt cikla pēdējo, 24. prelūdiju un fūgu. Pianists atzīst, ka lai gan tolaik viņu tik ļoti neinteresēja komponista dzīvesstāsts, pati mūzika šķitusi fascinējoša. Šis cikls, pēc Plešanova domām, ir par “lielu cilvēcību un mīlestību”, nevis tieši par karu, lai gan mūzika radīta padomju laikā. Viņš īpaši izceļ 15. prelūdiju un fūgu Re♭ mažorā, kurā jūtams modernisms, kas sniedzas līdz atonālismam un dodekafonijai. Tā kā Šostakovičs bieži tika kritizēts par “formālismu” un “dekadenci”, šis darbs varēja izraisīt nosodījumu Komponistu savienībā.
Rihards Plešanovs – jaunatklātais talants
Rihards Plešanovs ir spožs latviešu pianists, kurš ieguvis maģistra grādu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie profesora Sergeja Osokina. Viņa talants tiek atzīts ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā mērogā, sniedzot solo koncertus dažādās Eiropas valstīs un uzstājoties kopā ar prestižiem orķestriem, piemēram, Kremerata Baltica un Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri. Plešanovs ir arī jaunizveidotā klavieru kvarteta Quadra dalībnieks un ir pirmatskaņojis vairākus latviešu komponistu jaundarbus. Viņa interese par Šostakoviča daiļradi nav vienīgā – Plešanovs ir pazīstams ar plašu un daudzveidīgu repertuāru, kas aptver gan klasisko, gan mūsdienu mūziku.
“Hanzas perons” – dinamiska kultūrtelpa
Kultūrtelpa “Hanzas perons”, kas durvis vēra 2019. gadā bijušās dzelzceļa preču stacijas ēkā, ir kļuvusi par nozīmīgu kultūras un mākslas notikumu norises vietu Rīgā. Arhitektoniski interesantā ēka, kas restaurēta, saglabājot industriālā mantojuma elementus, piedāvā plašu pasākumu klāstu – no mūzikas koncertiem līdz teātra izrādēm un festivāliem. “Hanzas perons” regulāri iepazīstina ar dažādiem māksliniekiem, veicinot kultūras daudzveidību un pieejamību. Tāpat kā citos ciklos, arī šis ir sadarbībā ar “Klavieru salonu 152”, kas nodrošina instrumentus un atbalstu.