LNSC aktīvu vērtība un nākotnes finansējuma izaicinājumi
Latvijas Nacionālā sporta centra (LNSC) pārvaldīto aktīvu bilances kopējā vērtība ir aptuveni 120 miljoni eiro. Tomēr, kā uzsver LNSC valdes priekšsēdētājs Daniēls Nātriņš, daļa Latvijas sporta objektu arī turpmāk prasīs valsts finansējumu, lai nodrošinātu to darbību un attīstību. Kā ziņo avīze Diena, Nātriņš norāda, ka uzņēmuma reorganizācijas būtība ir tāda, ka dažu objektu ienākumi tiek izmantoti, lai subsidētu tos objektus, kuri strādā ar zaudējumiem. Viņš pieļauj, ka politiskais konteksts bieži vien tiek saistīts ar Siguldas bobsleja un kamaniņu trasi, atzīmējot, ka šāda veida trases pasaulē reti kad spēj strādāt bez mīnusiem. Kā piemērs tiek minēta Lillehammeres trase Norvēģijā, kas saņem lielāku dotāciju nekā viss LNSC kopā.
Sporta infrastruktūras finansiālā realitāte
Lai gan LNSC pārvaldībā ir dažādi sporta objekti, ne visi spēj nodrošināt finansiālu patstāvību ilgtermiņā. Daniēls Nātriņš atzīst, ka Siguldas trase un sporta bāze “Kleisti” ir starp objektiem, kas, visticamāk, nevarēs pastāvēt bez valsts dotācijas. Par “Kleistiem” īpašas bažas radot objekta tehniskais stāvoklis, kādā tas tika saņemts mantojumā no Latvijas Jātnieku federācijas. Savukārt vieglatlētikas manēža, kas iepriekš tika uzskatīta par problemātisku, pašlaik spēj strādāt ar minimāliem zaudējumiem, kas tiek uzskatīts par pozitīvu tendenci.
Siguldas trases ekonomiskā ietekme un sabiedriskais ieguvums
Neskatoties uz finansiālajiem izaicinājumiem, Siguldas bobsleja un kamaniņu trase tiek vērtēta ne tikai kā sporta objekts, bet arī kā izklaides un tūrisma objekts. Ārzemju braucēji, apmeklējot trasi, gadā Latvijā pavada vidēji 6500 naktis. Aprēķinot vidējos izdevumus par nakti, tas veido ap 1,3 miljoniem eiro gadā tiešās ekonomiskās ietekmes, neskaitot pavadošo personālu. Šī ekonomiskā ietekme atsver LNSC gada dotāciju, kas nākamajam gadam ir nedaudz virs viena miljona eiro. Šādi aprēķini palīdz argumentēt par objektu stratēģisko nozīmi un ieguldījumu sabiedrībā.
Publiski-privātās partnerības un nākotnes attīstība
Lai risinātu sporta infrastruktūras uzturēšanas un attīstības jautājumus, LNSC plāno izstrādāt finanšu un ekonomiskos aprēķinus, lai līdz aprīļa beigām varētu izsludināt konkursu par šo aprēķinu veikšanu. Kā visreālākais risinājums tiek minēts publiski-privātās partnerības (PPP) modelis. Šiem aprēķiniem plānots piesaistīt kādu no lielajām auditoru kompānijām, kurām ir pieredze līdzīgu projektu izstrādē.
LNSC loma un pārvaldāmie objekti
Latvijas Nacionālais sporta centrs (LNSC) ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārvaldīta valsts kapitālsabiedrība, kuras mērķis ir nodrošināt mūsdienīgu, kvalitatīvu un daudzfunkcionālu sporta infrastruktūru, kā arī veicināt sporta vides pieejamību. LNSC pārvaldībā ir tādi objekti kā bobsleja un kamaniņu trase “Sigulda”, tenisa centrs “Lielupe”, sporta centri “Mežaparks” un “Kleisti”, “Komandu sporta spēļu halle” un “Daugavas stadions” ar tā sastāvā esošajām “Daugavas ledus halli”, “BTA Daugavas vieglatlētikas manēžu” un pašu “BTA Daugavas stadionu”.
Sporta infrastruktūras modernizācijas investīcijas
Lai modernizētu sporta infrastruktūru, LNSC ir piešķirts aizdevums 12,8 miljonu eiro apmērā no bankas Citadele. Šie līdzekļi paredzēti kultūras un sporta centra “Daugavas stadions” rekonstrukcijai un sporta centra “Mežaparks” attīstībai, tostarp tenisa kortu modernizācijai un piekļuves laivu piestātnes izbūvei. LNSC valdes priekšsēdētājs Daniēls Nātriņš uzsver, ka šīs investīcijas ļaus sasniegt uzņēmuma stratēģisko mērķi – nodrošināt mūsdienīgu, konkurētspējīgu un ilgtspējīgu sporta bāzu pārvaldību un attīstību.