Optiskā kabeļa darbība atjaunota
Baltijas jūrā esošais optiskais datu pārraides kabelis, kas savieno Lietuvas pilsētu Palangu (Sventāju) ar Latvijas pilsētu Liepāju, ir veiksmīgi saremontēts, un pa to ir atjaunota pilnvērtīga datu plūsma. Par šo notikumu 7. janvārī paziņoja Lietuvas Republikas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas iestāde (VDAK). Bojājums, kas radās janvāra sākumā, radīja īslaicīgus traucējumus interneta un citu telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanā abās valstīs. Kā ziņo avīze Diena, kabeļa ekspluatācija pilnībā tika atjaunota 6. janvārī. Šis optiskais kabelis ir viens no galvenajiem interneta savienojumiem starp Baltijas valstīm.
Bojājuma apstākļi un izmeklēšana
Incidents notika 2. janvārī Latvijas teritoriālajos ūdeņos. Lai gan sākotnējā informācija liecināja par iespējamu kuģa darbību kā kabeļa bojājuma cēloni, Latvijas Valsts policija (VP) ir sākusi kriminālprocesu, lai noskaidrotu precīzus bojājuma apstākļus. Pašreizējās izmeklēšanas ziņas neapstiprina aizdomas par konkrētu kuģi, kas atradās Liepājas ostā, kā vaininieku. Tiek izskatīta arī versija par iespējamu laikapstākļu ietekmi uz kabeļa bojājumu, kā arī citi zemūdens infrastruktūras bojājumu scenāriji. Precīzs bojājuma iemesls joprojām tiek skaidrots.
Kabeļa nozīme un īpašnieks
Optiskais kabelis Palanga (Sventāja)-Liepāja, kas darbojas kopš 1995. gada, ir svarīga daļa no telekomunikāciju infrastruktūras, nodrošinot sakaru un datu pārraides pakalpojumus gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Tā īpašnieks ir telekomunikāciju operators “Arelion”, kas pieder Zviedrijas pensiju fondu pārvaldītajai kompānijai “Polhem Infra”. “Arelion” ir globāls operators ar plašu tīklu, kas sniedzas vairāk nekā 77 000 kilometru garumā Eiropā, Ziemeļamerikā un Āzijā, un tas ir viens no lielākajiem satiksmes nodrošinātājiem pasaulē.
Remonta gaita un sekas
Bojātā kabeļa atjaunošana tika plānota vienas līdz divu nedēļu laikā, taču precīzs remonta laiks bija atkarīgs no laikapstākļiem Baltijas jūrā un prioritātes, kas tika piešķirta citiem bojātajiem kabeļiem. Lai gan kabelis bija bojāts, datu plūsma tika novirzīta pa citiem “Arelion” tīkla ceļiem, un tas nav būtiski ietekmējis patērētājus Latvijā un Lietuvā, nodrošinot pakalpojumu nepārtrauktību. Uzņēmums nav komentējis bojājuma radīto zaudējumu apmēru.
Plašāks konteksts par zemūdens kabeļu drošību
Šis incidents ir daļa no plašāka satraucošu notikumu virknes, kas saistīti ar zemūdens kabeļu bojājumiem Baltijas jūrā. Pēdējos gados ir novēroti vairāki gadījumi, kad kuģi sabojā vai pārrauj zemūdens elektrības, gāzes un sakaru kabeļus. Šādi incidenti ir pastiprinājuši bažas par kritiskās jūras infrastruktūras drošību reģionā un nepieciešamību pastiprināt tās aizsardzību pret iespējamām sabotāžām, īpaši ņemot vērā pastiprināto uzmanību pret Krievijas īstenotiem hibrīduzbrukumiem. NATO ir uzsācis misijas zemūdens kabeļu aizsardzībai Baltijas jūrā.