Ārkārtas sanāksme Briselē
Šī gada 7. janvārī Briselē notika Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības ministru ārkārtas sanāksme, ko Eiropas Komisija (EK) sasauca, reaģējot uz plašajiem lauksaimnieku protestiem 2025. gada 18. decembrī. Sanāksmē piedalījās arī Latvijas zemkopības ministrs Armands Krauze. Tikšanās galvenie temati bija ES lauksaimnieku konkurētspēja, tirdzniecības jautājumi un Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotne pēc 2027. gada. Ministri pauda bažas par potenciālo KLP finansējuma samazinājumu un tā ietekmi uz lauksaimnieku konkurētspēju un lauku attīstību.
Latvijas nostāja un bažas
Zemkopības ministrs Armands Krauze uzsvēra Latvijas stingro nostāju, ka KLP nedrīkst tikt integrēta vienotā valstu un reģionu partnerības plānā un fondā. Šāds solis, pēc viņa domām, mazinātu lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares stratēģisko nozīmi un apdraudētu stabilu atbalstu lauksaimniekiem. Krauze arī norādīja, ka Latvijai ir svarīgi, lai finansējums lauksaimniecībai netiktu samazināts un lai tiktu nodrošināta konsekvence lauksaimniecības politikas vienkāršošanas virzienā. Kā būtisks aspekts konkurētspējas nodrošināšanai tika minēta nepieciešamība tirdzniecības nolīgumos iekļaut nosacījumus par ES importēto lauksaimniecības produktu atbilstību līdzvērtīgiem standartiem, kādi tiek piemēroti ES vienotajā tirgū.
KLP finansējums un konkurētspēja
Diskusijās tika apspriests EK jaunākais priekšlikums, kas potenciāli varētu palielināt KLP pieejamo finansējumu nākamajā ES daudzgadu budžetā, piešķirot daļu no “iesaldētajiem” līdzekļiem jau 2028. gadā. Tomēr ministri norādīja, ka tas nesola papildu līdzekļus, bet gan jau esošā finansējuma pārdali, atstājot lēmumu pieņemšanu par sadali dalībvalstu ziņā. Tika uzsvērts, ka tas īpaši rada problēmas ES austrumu pierobežā esošajām valstīm, kur drošība un aizsardzība ir augstākas prioritātes, tādējādi ne garantējot papildu līdzekļus KLP vai lauku attīstībai Latvijā. Tāpat tika kritizēts fakts, ka joprojām nav pabeigta KLP finansējuma ārējā konverģence, kas nozīmē, ka atbalsta līmeņu plaisa starp ES dalībvalstīm turpinās pieaugt. Latvijas gadījumā, ja netiks panāktas izmaiņas, tiešmaksājumi 2028. gadā sasniegs tikai 74% no ES vidējā līmeņa.
Ražošanas izmaksas un tirdzniecības izaicinājumi
Papildus finansējuma jautājumiem, ministri pievērsa uzmanību arī lauksaimnieku augstajām ražošanas izmaksām, īpaši atzīmējot mēslošanas līdzekļu cenas, kas joprojām būtiski pārsniedz pirmskrīzes līmeni un ietekmē saimniecību rentabilitāti. Tika izteikts satraukums par jaunā oglekļa ievedkorekcijas mehānisma (CBAM) regulējuma piemērošanu, kas varētu vēl vairāk pasliktināt lauksaimnieku situāciju. EK gan norādīja, ka tiks ieviests nosacījums uzraudzīt CBAM regulējuma ietekmi un nepieciešamības gadījumā apturēt tā piemērošanu konkrētām precēm. Runājot par tirdzniecību, tika izcelts ES-Mercosur tirdzniecības nolīguma potenciāls, vienlaikus uzsverot nepieciešamību nodrošināt efektīvus tirgus aizsardzības pasākumus. Tāpat tika uzsvērts, ka trešo valstu ražošanas standarti ir jāpielāgo ES prasībām, lai nodrošinātu vienlīdzīgu konkurenci.