“Mēs neļausim Krievijai vai Ķīnai okupēt Grenlandi. Tieši to viņi darīs, ja mēs to neizdarīsim. Tāpēc mēs kaut ko darīsim ar Grenlandi, vai nu laipni vai arī skarbāk,” piektdien teica ASV prezidents.
Gan Krievija, gan Ķīna pēdējos gados ir palielinājušas militāro aktivitāti šajā reģionā, taču neviena no tām nav izvirzījusi pretenzijas uz šo plašo ledaino salu.
ASV valsts sekretāram Marko Rubio nākamnedēļ plānotas tikšanās ar amatpersonām no Dānijas un Grenlandes.
Dānijas premjerministre Mete Frederiksena ir paudusi pārliecību, ka jebkāds ASV uzbrukums NATO sabiedrotajam nozīmētu 80 gadu ilgās transatlantiskās drošības beigas.
Tramps savas pirmās prezidentūras laikā 2019. gadā piedāvāja iegādāties Grenlandi, taču viņa piedāvājums tika noraidīts.
ASV Grenlandē ir militārā bāze kopš Otrā pasaules kara, un patlaban bāzē pastāvīgi dislocēti aptuveni 150 ASV karavīri. Taču Aukstā kara laikā ASV izvietoja Grenlandē līdz pat 6000 karavīru, un saskaņā ar 1951. gada līgumu Savienotās Valstis var vienkārši paziņot Dānijai, ka tās atkal palielinās karavīru skaitu Grenlandē.