Pēc speciālistu novērtējuma, šāda uzvedība nav nejauša – vilku bars pārvietojas vienmēr atbilstoši noteiktam iekšējam loģiskajam kārtības un hierarhijas principam.
Vilki pārvietojas noteiktā secībā
Dažādos dzīves posmos vilki dzīvo vai nu pāros, vai baros. Tā kā tie ir ļoti sociāli dzīvnieki, tie tomēr dod priekšroku pulcēties baros. Bara lielums var svārstīties no 2 līdz 36 īpatņiem, bet parasti vidējais bara lielums ir apmēram seši vilki. Igaunijā dzīvojošajiem bariem parastais lielums ir no 2 līdz 11 īpatņiem.
Bara kodolu veido vadoņu pāris, proti, alfa mātīte un alfa tēviņš, un to pēcnācēji vairāku gadu garumā. Bieži barā ir arī citi pieauguši, pakļauti plēsēji. Hierarhija barā parasti ir šāda: augstākajā pozīcijā ir alfa mātīte un alfa tēviņš, nākamajā – beta vilki, bet viszemākajā pozīcijā ir omega vilki. Šādi bari parasti turas kopā divus trīs gadus, kopīgi pārvietojoties un medījot.