Vairākās Teherānas slimnīcās izsludināts krīzes stāvoklis protestētāju un varas iestāžu sadursmju dēļ. Tā paziņojuši vairāki Irānas veselības aprūpes darbinieki.

Protesti pret valdību un pastāvošo Islāma Republikas varu turpina palielināties, pārņemot desmitiem pilsētu.

Septiņdesmito gadu islāma revolūcijā gāztā Rietumu atbalstītā šaha dēls, kurš kopš šī laika dzīvo trimdā, aicinājis protestētājus turpināt un paplašināt protestus, tostarp plānot potenciāli ieņemt pilsētu centrus.

Protesti, kas ilgst jau vairākas nedēļas, ir vieni no plašākajiem Islāma Republikas pastāvēšanas laikā. Tās līderis ājatolla Alī Hāmeneī nosoda protestētājus un norāda, ka tas ir ASV pirksts protestētāju kūdīšanā.

ASV prezidents Donalds Tramps vairākkārt brīdinājis Irānas valdību nepielietot spēku protestu apspiešanā, draudot ar postošām sekām.

Ziņas no Irānas ir sarežģīti iegūt, jo drošības spēki visā valstī atslēguši internetu un telefona sakarus.

KONTEKSTS:

Irāna ar vairāk nekā 90 miljoniem iedzīvotāju ir viena no lielākajām un ietekmīgākajām valstīm Tuvo Austrumu reģionā. Gadsimtiem ilgi tā bijusi pazīstama kā Persija. 1979. gadā islāma fundamentālisti sarīkoja revolūciju, kuras rezultātā tika gāzta monarhija un izveidota Irānas Islāma Republika. Irānā pie varas nostiprinājās teokrātisks režīms, kurā galvenā loma ir islāma garīdzniekiem. Šis režīms ir apspiedis opozīciju, ierobežojis sieviešu tiesības un vajājis dažādas minoritātes.

Irānai ir vienas no lielākajām naftas un gāzes rezervēm pasaulē, bet aizdomas rosinājuši tās centieni attīstīt atomenerģijas programmu. Izraēla un citi Irānas pretinieki uzskata, ka Teherānas režīma patiesais mērķis ir iegūt kodolieročus.

Izraēla un ASV apņēmušās nepieļaut šāda scenārija īstenošanu, tādēļ 2025. gada jūnijā veica triecienus pret Irānas kodolprogrammas objektiem.

Izraēla uzskata Irānu par savu galveno ienaidnieci, jo Teherānas režīms finansē tādas teroristu organizācijas kā “Hizbullāh” un “Hamās”.

Irānu vairākkārt ir satricinājuši sabiedrības protesti, it sevišķi pēc jaunietes Mahsas Amini nāves 2022. gadā, bet valdošais režīms ir spējis noturēties pie varas.

2025. gada nogalē un 2026. gada sākumā protesti atsākušies ar jaunu sparu; šoreiz iedzīvotājus visvairāk satrauc augstā inflācija un ekonomikas krīze. Valdošā režīma pretinieki aicina gāzt ājatollu Hāmenei un nodot varu pēdējā Irānas monarha dēlam Rezam Pahlavi.

Valodas kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņot par kļūdu