Analizējot Dzīvokļa īpašuma likumu un jaunāko Senāta judikatūru, par Bauskas ielas nelaimes postījumiem finansiāli atbildīga, visdrīzāk, var izrādīties Rīgas pašvaldība kā dzīvokļa īpašniece, saka Zvērināts advokāts Lauris Klagišs. Viņš atsaucas uz Augstākās tiesas Senāta 2024. lēmumu lietā, kur izīrētā dzīvoklī izcēlās ugunsgrēks, kā rezultātā tika noliets apakšējais kaimiņu dzīvoklis.
Senāts norādīja, ka primāri par ugunsdrošību objektā atbild īpašnieks. Lai gan īrnieks var būt atbildīgs saskaņā ar līgumu, tas neatbrīvo īpašnieku no atbildības pret trešajām personām par to, ka viņa īpašums un tajā notiekošās darbības nerada draudus citiem. Un arī Bauskas ielas gadījumā atbildības nasta sliecas uz pašvaldības pusi.
Lauris Klagišs
zvērināts advokāts
“Šis ir ļoti interesants gadījums jo Dzīvokļa īpašuma likuma 14. pants nosaka dzīvokļa īpašnieka atbildību par zaudējumiem. Ir arī līdzīga tiesu prakse. Vērtējot pašvaldības izredzes iespējamā tiesvedības procesā, jāatrod atbildes uz jautājumiem, vai šie ugunsdrošības jautājumi bija īres līgumā vai īrnieks bija iepazīstināts ar drošības jautājumiem, kaimiņi ziņoja par neadekvātu rīcību, lietojis alkoholu, jautājums, vai pašvaldība nav likusies par to īrnieku ne zinis.”
Fakts, ka sprādzienu izraisīja īrnieka prettiesiska rīcība – nelegāls pieslēgums -, neatbrīvo īpašnieku no civiltiesiskās atbildības pret kaimiņiem, uzsver advokāts. Tas paver iespēju neapdrošināto dzīvokļu īpašniekiem celt prasību tieši pret Rīgas pašvaldību par zaudējumu atlīdzību. Tas arī var izrādīties stratēģiski pareizāk, jo pašvaldība, atšķirībā no vainīgā īrnieka, ir maksātspējīga, saka advokāts.
Lauris Klagišs
zvērināts advokāts
“Pat, ja tiesa piedzen no īpašnieka zaudējumus, var vērsties regresa kārtībā pret īrnieku. Problēma, ka īrnieks ir gājis bojā, iespējams, varētu būt mantojuma lieta, ja vispār ir ko mantot – ja dzīvo, pašvaldības dzīvoklī baigās aizdomas, ka nav ko mantot.”
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Sprādzienā cietušajā Bauskas ielas ēkā Rīgā apdrošināti bija aptuveni 45% dzīvokļu, lēš Latvijas Apdrošinātāju asociācija. Pagaidām ir ļoti daudz nezināmā – cik lielas summas beigu beigās būs jāizmaksā par šo nelaimi, vai māju būs jānojauc, vai varēs to atjaunot, bet skaidrs ir tas, ka apdrošinātāji mēģinās izmaksātās summas piedzīt no vainīgā, kas var izrādīties pašvaldība.
Jānis Abāšins
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents
“Tajā brīdī, kad apdrošinātāji sāks izmaksas par īpašumiem kas būs desmitos, simtos tūkstošos eiro, tad individuāli skatīsies, vai ir kāds vainīgais, vai tā ir dome. Jāskatās likumdošana, judikatūra, apdrošinātāji mēģinās no kāda vainīgā paprasīt atpakaļ.”
TV3 Ziņas vērsās Rīgas Domē ar jautājumiem, vai Bauskas ielas pašvaldības dzīvoklis, kur notika sprādziens, bija apdrošināts un vai pašvaldībai nav bažas, ka varētu nākties segt zaudējumus pārējiem īpašniekiem? Mājokļu un vides departamentā atbildi sniedza rakstiski, un tā bija ļoti lakoniska.
Tatjana Smirnova
Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore
“Dzīvoklis nebija apdrošināts. Vainīgās personas tiks noteiktas kriminālprocesa ietvaros, kā arī zaudējumu atlīdzināšanu regulē Latvijā spēkā esošie normatīvie akti.”
Visticamāk, Bauskas ielas gāzes sprādziena nelaimes sekas un tiesu darbi ilgs gadiem. Šajā ziņā visdramatiskākā situācija tiem cilvēkiem, kuru dzīvokļi nebija apdrošināti. Ja māja būs jānojauc, apdrošinātie dzīvokļu īpašnieki saņems tirgus vērtību par zaudēto īpašumu, bet neapdrošinātie paliks bešā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!