Finanšu ministrs Ašeradens novērtē nākamā gada budžetu kā ļoti sekmīgu
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) ir izteicis atzinīgu vērtējumu par nākamā gada valsts budžetu, nodēvējot to par “ļoti, ļoti labu”. Neskatoties uz priekšvēlēšanu procesa ietekmi, ministrs uzsver, ka budžets atbilst pašreizējiem izaicinājumiem un ir stratēģiski svarīgs valsts attīstībai. Budžeta projekts tiek plānots apstiprināšanai Ministru kabinetā 14. oktobrī un iesniegšanai Saeimā līdz 15. oktobrim.
Budžeta prioritātes: Drošība, Ģimenes un Izglītība saņem papildu finansējumu
Nākamā gada valsts budžetā galvenās prioritātes ir noteiktas trīs svarīgās jomās: valsts drošība, atbalsts ģimenēm ar bērniem un izglītība. Šīm prioritātēm kopumā plānots novirzīt 565,5 miljonus eiro papildu finansējuma. Ievērojama daļa šīs summas, proti, 320,3 miljoni eiro, ir paredzēta valsts drošības stiprināšanai. Tas ietvers gan aizsardzības spēju un iekšējās drošības uzlabošanu, gan robežu infrastruktūras attīstību un iekšējo dienestu modernizāciju.
Izglītības jomai piešķirti 45 miljoni eiro, lai uzlabotu izglītības kvalitāti un ieviestu jaunu finansēšanas modeli. Savukārt ģimenēm ar bērniem paredzēts finansējums 94,8 miljonu eiro apmērā. Šie līdzekļi tiks izmantoti, lai pilnveidotu pabalstus, īpaši atbalstot ārpusģimenes aprūpē esošus bērnus, kā arī saglabājot vecāku pabalstu 75% apmērā strādājošiem vecākiem. Papildu finansējums tiks novirzīts arī citiem svarīgiem pasākumiem, tai skaitā atbalstam lauksaimniekiem un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanai maizei, pienam, olām un svaigai putnu gaļai.
Finansiālais aspekts un fiskālā disciplīna
Kopējie valsts budžeta izdevumi 2025. gadā plānoti 17,1 miljarda eiro apmērā, kas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens uzsver, ka budžeta projekts ir veidots ar mērķi nodrošināt Latvijas iedzīvotāju drošības sajūtu par savu rītdienu. Lai gan budžeta sagatavošanas process nav bijis viegls, tas ietver līdz šim nebijuša mēroga aizsardzības finansējumu, kas ir stratēģiski svarīgs valsts attīstībai.
Budžeta prioritāro pasākumu finansēšana tiks nodrošināta, samazinot bāzes izdevumus un neceļot pamatnodokļus. No nākamā gada 1. jūlija kā pilotprojekts tiks samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme būtiskākajiem pārtikas produktiem – maizei, pienam, olām un svaigai mājputnu gaļai. Tāpat plānots palielināt neapliekamo minimumu no 510 līdz 550 eiro mēnesī un minimālo algu no 740 līdz 780 eiro mēnesī. No 2025. gada 1. oktobra pensijas tiks indeksētas līdz 1488 eiro, nodrošinot, ka 98% pensionāru pensijas tiks pārskatītas pilnā apmērā.
Budžeta konsolidācija un nākotnes perspektīvas
2025. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 15,1 miljarda, savukārt izdevumi – 17,1 miljarda eiro apmērā. Salīdzinot ar 2024. gada budžetu, 2025. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki, savukārt izdevumi – par 876,5 miljoniem eiro lielāki. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi – 4,7 miljardu eiro apmērā.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens uzsver, ka budžeta projekts ir sagatavots valsts un iedzīvotāju drošībai un konkurētspējai. Valsts spēja reaģēt uz dažādiem izaicinājumiem un aizsardzība pret dažāda veida apdraudējumiem saglabājas kā galvenā prioritāte. Tādēļ lielākie ieguldījumi nākamajā gadā paredzēti, lai stiprinātu iekšlietu un tieslietu dienestus, nodrošinātu valsts aizsardzībai nepieciešamo aprīkojumu un attīstītu aizsardzības infrastruktūru, tostarp kiberdrošību. Tāpat tiek uzsvērts uzdevums mazināt ekonomisko nevienlīdzību iedzīvotāju vidū un veicināt konkurētspēju. Budžetā piedāvātās nodokļu izmaiņas paredzētas tā, lai ieguvēji būtu teju visi strādājošie iedzīvotāji.
Lai gan priekšvēlēšanu process ir atstājis savu ietekmi uz budžetu, kopumā tas tiek rakturots kā ļoti labs un atbilstošs šī brīža izaicinājumiem. Ziņas par iespējamiem saspīlējumiem koalīcijā tiek noliegtas, uzsverot spēju vienoties par svarīgiem valsts attīstības jautājumiem.