Tas ir ne tikai kultūras, bet arī valsts drošības jautājums, kas raisa bažas par Krievijas ietekmes pieaugumu Latgalē. Arī tādi izteikumi bijuši, kopš Rēzeknes dome atlaida no darba ilggadējo Latgales vēstniecības jeb koncertzāles “Gors” vadītāju. Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs (“Kopā Latvijai”) norādījis, ka repertuārs neatbilstot rēzekniešu pieprasījumam un ka koncertzālei jāstrādā rentablāk. Dati apliecina, ka koncertzāles rādītāji nemaz nav tik slikti.

Latvijā ir četras reģionālās koncertzāles. “Lielais dzintars” Liepājā ar trim zālēm, kas kopā var uzņemt vairāk nekā 1300 skatītāju, Cēsīs ir Vidzemes koncertzāle, kur lielajā zālē ir 800 vietu, bet vēl ir kamerzāle, ērģeļu zāle, kinozāle un izstāžu zāle. Ventspilī ir koncertzāle “Latvija” ar 578 vietām un izcilām ērģelēm, vertikālām koncertklavierēm un Rēzeknē – “Gors” ar lielo zāli 1000 un mazo zāli 250 skatītājiem.

“Šīs četras reģionālās koncertzāles ir valsts kultūrpolitikas jautājums, un tas nav tikai par drošības jautājumu Latgalei. Tas ir par visu šo te – gan Vidzemē, gan Kurzemē. Iekšējā iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi Latvijā, ar dzīves kvalitāti – tā ir svarīga visā Latvijā. Un koncertzāles ir spējušas nest šo mērķi, šo uzdevumu, šo misiju. To, ko īsti nevar saprast, – kā viena pašvaldība var atļauties šādu patvaļu,” neizpratni pauž koncertzāles “Cēsis” mākslinieciskā vadītāja, valdes locekle Inese Zagorska.

“Goram” vieni no lielākajiem biļešu ieņēmumiem

Visas četras koncertzāles galvenokārt pārtiek no biļešu ieņēmumiem un naudas, ko piešķir Valsts kultūrkapitāla fonds un pašvaldība.

Par reģionālo koncertzāļu darbību jaunākie pieejamie dati ir par 2024. gadu, un tie rāda, ka Valsts kultūrkapitāla fonda finansētos pasākumus Cēsīs apmeklējuši 83 665, Liepājā “Lielajā dzintarā” – 68 987, Rēzeknē “Gorā” – 32 037 un Ventspilī koncertzālē “Latvija” un “Jūras vārti” – kopā 10 380 skatītāju.

“Goram” bijuši arī vieni no lielākajiem biļešu ieņēmumiem kopā ar kultūrkapitāla finansējumu, proti, 62%. Tikai Cēsīs ir bijis vairāk jeb 72%.

Bet pašvaldības piešķīrums Rēzeknē ir viens no mazākajiem – tikai 38%. Mazāk ir vienīgi Cēsīs, kur 28%.

Ar peļņu gan ir strādājušas tikai divas no četrām – Liepājas un Cēsu koncertzāles.

Taču zaudējumi, kas bijuši “Goram”, ir niecīgi, proti, 19 002 eiro, un tie ir mazāki nekā Ventspilī, kur zaudējumi ir 26 800 eiro.

Datus gan katra koncertzāle apkopo pēc atšķirīgiem principiem, tomēr var spriest, ka Rēzeknes koncertzāle nestrādā slikti un lēmums atlaist vadītāju Diānu Zirniņu un koncertzāles darbību reorganizēt ir drīzāk politiski motivēta vēlme.

“Es redzu tur šo problēmu. Un tas ir bīstami, jo “Gors” ir Latgales bāka, un palēnām to aptumšot ir bīstams precedents,” uzskata koncertzāles “Latvija” mākslinieciskais vadītājs Guntis Cimiņš.

Koncertzāles “Lielais dzintars” valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons piebilda: “Tas ir viens, ko vēlas arī pašvaldība, – jā, palielināt šo krievu repertuāru. Es to nevaru apliecināt, bet vismaz tādi signāli nāk no apkārtējiem nozares profesionāļiem.”

Daudzveidīga programma

Līdz šim kultūrkapitāla fonda finansēto augstvērtīgo profesionālās mākslas un kultūras pasākumu apmeklētāju skaits Rēzeknē ir audzis – ja 2024. gadā to bija 32 037, tad 2025. gadā jau 36 739.

“Rēzekne ļoti, ļoti veiksmīgi strādājusi mākslinieciskās programmas ziņā – tā ir ļoti daudzveidīga. Tas ir arī mūsu koncertzāļu uzdevums uzrunāt visas auditorijas. To mēs arī darām,” norādīja Zagorska.

Savukārt kultūras ministre Agnese Lāce (“Progresīvie”) uzsvēra, ka ir svarīgi, lai mākslinieciskās izvēles, repertuārs būtu koncertzāles vadības rokās un lai tas tiek darīts saskaņā ar auditorijas vēlmēm un vajadzībām.

“Piemēram, “Gora” veiktajā aptaujā, kuru aizpildīja vairāki tūkstoši cilvēku, apmierinātība ar repertuāru šajā koncertzālē bija ļoti augsta. Ir ļoti svarīgi, manuprāt, ikvienam apzināties, ka

to, vai koncertzāle strādā labi vai nē, nevaram mērīt tikai apmeklētāju skaitā vai peļņā. Tas ir tieši par daudzveidīgu saturu un par to, kā tā spēj uzrunāt dažādas sabiedrības grupas un dažādus sabiedrības slāņus,” teica Lāce.

Arī Tomsons uzsvēra: “Šiem augstvērtīgajiem pasākumiem ir jābūt. Ja to nav, tad šī gaume neveidojas. Tas nāk kopā ar izglītību, ar pieredzi. Ja šo pasākumu nav, arī auditorijas attīstība nenotiek, līdz ar to tam ir jābūt kā ilgtermiņa redzējumam, kā palielināt šos apmeklējumus.”

Gan ministre, gan koncertzāļu vadītāji atzina – katra koncertzāle ir atradusi savu nišu, kur darboties un katrai ir savs uzdevums.

“Katra koncertzāle ir kā sava planēta. Mēs nevaram tās salīdzināt. Katrā ir savs modelis. Liepājā ir Liepājas Simfoniskais orķestris. Varbūt Ventspilī ir līdzīgāk ar “Goru” gan programmu, gan tādā domāšanas ziņā, bet tomēr arī mums ir divas zāles. Tāpat mēs nevaram salīdzināt ar Cēsīm. Tur ir arī savs Rīgas tuvums, kas viņiem palīdz piepildīt un veidot ambiciozus projektus,” skaidroja Cimiņš.

Tomsons vēl uzsvēra, ka “Gors” ir izvēlējies attīstīt Latgales kultūras telpu. “Viņiem ir vairāk aktuālāka tieši folkloras mijiedarbe ar profesionālo mākslu, ar latgaliskā ieviešanu arī profesionālajā mākslā, kas Kurzemē varbūt ir mazāk raksturīgs, jo tas nav tas, kas veido mūsu identitāti, kurzemnieces identitāti. Tāpēc šis stratēģiskais redzējums bija ārkārtīgi interesants arī no tādas profesionālās mākslas izpausmēm – kā šī simbioze veidojās, veidojot jaunu, vēl nebijušu saskarsmi. Tas bija diezgan veiksmīgs stāsts.”

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atzinis, ka, ņemot vērā Latgales reģiona un austrumu pierobežas specifiku un pasaulē notiekošo, “Gors” ir jāpārņem valsts pārziņā.

KONTEKSTS:

Pēc Rēzeknes valstspilsētas domes pasūtītā Austrumlatvijas koncertzāles “Gors” darbības audita pašvaldība sāka skatīt jautājumus par koncertzālei sniegtā vietvaras finansējuma samazināšanu un tās pārvaldības formas maiņu. Audita pasūtīšanas iemesls bija ieņēmumu uzskaite un rentablāko pasākumu izvērtēšana.

Iespējamos koncertzāles reorganizācijas scenārijus izvērtē “Gora” darba grupa, kas izskatījusi iespēju par koncertzāles nodošanu privātajam sektoram. Opozīcijas deputāti norāda, ka to rosinājis Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs (“Kopā Latvijai”https://www.lsm.lv/”Latvija pirmajā vietā”), kurš vēlāk skaidroja, ka “Gora” nodošana privātajam sektoram nav bijis prioritārais risinājums. 

Sabiedrība uzsāka parakstu vākšanu pret koncertzāles nodošanu privātās rokās – platformā “ManaBalss.lv” iniciatīvu parakstījuši jau vairāk nekā 10 000 cilvēki. Nepilnu nedēļu pēc parakstu vākšanas uzsākšanas un Kultūras ministrijas aicinājuma iesaistīt visas puses, Bartaševičs paziņoja – “Gora” nodošana privātajam sektoram vairs netiek izskatīta, bet variants varētu būt koncertzāles nodošana valsts pārvaldībā.

Mērs uzsver, ka ziņojums nebūs pieejams plašākai publikai, jo audita rezultāti ir paredzēti iekšējai lietošanai iesaistītajiem darbiniekiem, tostarp “Gora” administrācijai. Kultūras ministrija jautājumos par koncertzāles nākotni sadarbojas ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un Ekonomikas ministriju.

2025. gada 30. decembrī pēc “Gora” darba grupas ārkārtas sapulces no darba atstādināta Diāna Zirniņa, kura bija koncertzāles vadītāja kopš tās atvēršanas 2013. gadā. Uzņēmuma valdes locekļa amatā iecelta Iveta Cipruse. Pēkšņo lēmumu par Zirniņas atstādināšanu kritizēja gan ministri, gan sabiedrība.