ES dalībvalsts apsver miera uzturēšanas misiju Ukrainā
Viena no Eiropas Savienības dalībvalstīm izskata iespēju nosūtīt savus karavīrus uz Ukrainu kā daļu no miera uzturēšanas kontingenta pēc iespējamā miera līguma noslēgšanas. Šādu informāciju izplatījis medijs “Dialog”, norādot, ka Spānijas premjerministrs Pedro Sančess ir paudis gatavību apsvērt Madrides militārā kontingenta nosūtīšanu, ja tiks pasludināts pamiers. Šis paziņojums izteikts preses konferencē Parīzē pēc dalības tā dēvētas “Vēlmju koalīcijas” sanāksmē.
Spānijas premjerministrs arī plāno rīkot konsultācijas ar parlamenta partiju pārstāvjiem, lai apspriestu Spānijas potenciālo ieguldījumu Ukrainas miera nodrošināšanā un līdzdalības formātus. Spānija kopš pilna mēroga kara sākuma ir konsekventi atbalstījusi Ukrainu finansiāli, humāni un militāri, kā arī uzņēmusi tūkstošiem ukraiņu bēgļu un piedalās Ukrainas militārpersonu apmācībā.
Starptautiskās iniciatīvas un Latvijas nostāja
Ideja par Rietumu miera uzturētāju nosūtīšanu uz Ukrainu radusies Francijas prezidenta Emmanuel Macron priekšlikuma rezultātā 2024. gada februārī, un to atbalstīja arī Lielbritānija. Līdz šim ir izveidota “Labas gribas koalīcija”, kurā ietilpst vairāk nekā 20 valstis, kas ir gatavas nosūtīt savus miera uzturētājus uz Ukrainu pēc kara beigām. Kā ziņo Latvijas Avīze, Eiropas valstis apspriež iespēju nosūtīt uz Ukrainu līdz 15 000 karavīru, Lielbritānijai un Francijai vienojoties par aptuveni 7 500 un 5 000 karavīru ieguldījumu attiecīgi. Vācija apsver iespēju dislocēt spēkus netālu no Ukrainas, piemēram, Polijā vai Rumānijā.
Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs ir paudis gatavību apspriest karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu, taču noteicis divus galvenos nosacījumus: Latvijas drošības un aizsardzības spēju stiprināšana un skaidri nosacījumi karavīru uzturēšanai Ukrainā. Viņš uzsvēra, ka bez NATO 5. panta garantijām vai līdzvērtīga nodrošinājuma mūsu karavīri tiktu pakļauti riskam. Latvijas nostāja ir nemainīga – valsts sniedz visaptverošu atbalstu Ukrainai, militāro palīdzību paredzot vismaz 0,25% no IKP gadā.
Potenciālie izaicinājumi un Krievijas reakcija
Krievija ir stingri nosodījusi plānus par Eiropas miera uzturētāju izvietošanu Ukrainā, dēvējot tos par “bīstamiem” un Ukrainu kopā ar tās sabiedrotajiem par “kara asi”. Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova brīdinājusi, ka visi šādi spēki tiks uzskatīti par likumīgiem militāriem mērķiem Krievijas bruņotajiem spēkiem. Tiek uzsvērts, ka jebkura NATO dalībvalstu iesaiste miera uzturēšanas misijā Krievijas tiek stingri noraidīta.
Dažādu valstu iesaiste un mandāts miera uzturēšanas misijā vēl tiek precizēts. Francija un Lielbritānija ir izstrādājušas “Vēlmju koalīcijas” koncepciju, kas paredz karavīru izvietošanu pēc miera līguma noslēgšanas, lai palīdzētu nodrošināt un stabilizēt valsti, atbalstīt apmācības un atturēt no turpmākas agresijas. Tiek prognozēts, ka karš varētu radīt Eiropas telpas pārveidi, padarot ES “atturīgāku, militarizētāku un pretkrieviskāku”.
Latvijas sniegtais atbalsts Ukrainai
Latvijas praktiskais atbalsts Ukrainai kopš kara sākuma ir sasniedzis gandrīz vienu miljardu eiro. Tas ietver militāro, humāno, finansiālo un atjaunošanas palīdzību. Latvija ir apņēmusies nodrošināt militāro atbalstu Ukrainai vismaz 0,25% apmērā no valsts IKP gan 2025., gan 2026. gadā. Tiek piegādātas arī Latvijā ražotas militārās tehnikas vienības, piemēram, bruņotās automašīnas “Patria AWV”. Valsts ir aktīvi iesaistījusies arī NATO iniciatīvās, piemēram, Dronu koalīcijas vadīšanā un dalībā NATO Drošības palīdzības un apmācības misijā Ukrainā.