Apustulis Pāvils savā 2. vēstulē korintiešiem raksta: “Ir skaidri redzams, ka esat Kristus vēstule, ko esam sastādījuši, rakstīta ne ar tinti, bet ar dzīvā Dieva Garu, ne uz akmens, bet uz sirds plāksnēm.” (2. Korintiešiem 3:3)
Tāda ir Noras dzīve – ar dzīvā Dieva Garu rakstītā vēstule, tik daudzās sirds plāksnēs iespiedusies. Nora visiem bija “savējais” jeb, kā Noras draudzene Kristiāna izteicās: “Cilvēks, kas ļoti citiem iekrīt sirdīs.” Nora sacīja, ka beznosacījuma mīlestība ir fantastiskākais, kas mūs mūsu dzīvē var piemeklēt. Savā dzīves kraujas malā viņa bija caur neskaitāmiem cilvēkiem piedzīvojusi mīlestības jūru, un tā bija arī viņas dzīves misija, apzināti un neapzināti – sniegt mīlestības jūru.
Šodien, Nora, mēs ticībā Tevi sniedzam pretī mīlestības Jūrai – kurā Tu esi sākusies un kurā Tu tagad atgriezies – pie Trīsvienīgā Dieva – Tēva, Dēla un Svētā Gara. Pāvils raksta romiešiem: “Bet visā tajā mēs pārpārēm esam uzvarētāji, pateicoties Kristum, kas mūs ir mīlējis. Es esmu pārliecināts, ka nedz nāve, nedz dzīve, nedz eņģeļi, nedz varas, nedz tagadne, nedz nākotne, nedz spēki, nedz augstumi, nedz dziļumi, nedz kāda cita radīta lieta mūs nespēs šķirt no Dieva mīlestības, kas ir Kristū Jēzū, mūsu Kungā.” (Romiešiem 8:37–39)