Krievija Ukrainā karo tikpat ilgi, cik nacistiskā Vācija karoja pret Padomju Savienību Otrā pasaules kara laikā. Prezidents Volodimirs Zelenskis videouzrunā to nodēvējis par neprātu.
Zelenskis Krieviju salīdzina ar nacistisko Vāciju
Zelenskis svētdien norādīja, ka Krievijas pilna mēroga karš pret Ukrainu ilgst 1418 dienas. Viņš atzīmēja šo notikumu, salīdzinot Krievijas taktiku Ukrainā ar nacistu taktiku, sakot, ka Maskava atkārto 20. gadsimta fašismu.
“Iebrucēji gribēja atkārtot vēsturi un to arī izdarīja. Viņi atkārto vardarbību pret cilvēkiem, fašismu, gandrīz visu sliktāko, kas bija 20. gadsimtā.
Viņi agresijai pat radoši pievienojuši karu ar “šahediem” un ballistiskajām raķetēm pret elektrostacijām un katlumājām,” sacīja Zelenskis.
Prezidents uzsvēra, ka elektrības un apkures atjaunošana pēc pēdējiem Krievijas gaisa triecieniem patlaban ir galvenais uzdevums. Remontdarbi turpinās galvaspilsētā Kijivā, un gandrīz 200 brigādes ar Valsts ārkārtas dienesta atbalstu strādā arī Kijivas apgabalā.
Uzbrukumi apliecina, ka galvenā prioritāte ir pretgaisa aizsardzības raķetes, un šis jautājums apspriests ar armijas virspavēlnieku Oleksandru Sirski. Pārrunātas palīdzības piegādes no partneriem, un šīm problēmām pirmdien tiks veltīta īpaša sanāksme.
Apšaudēs cieš arī Kijiva
Krievija naktī uz pirmdienu atkal ar droniem apšaudījusi Kijivu, kas pēdējo dienu laikā ir smagi cietusi no Krievijas uzbrukumiem, daudzus atstājot bez siltuma, ūdens un elektrības laikā, kad temperatūra noslīd krietni zem nulles.
Konkrētas informācijas par postījumu apmēru vai cietušajiem vēl nav. Nav skaidrs, cik daudz dronu izšauts uz Ukrainu. Pēdējā informācija liecina, ka galvaspilsētā vairāk nekā 1000 ēku joprojām ir bez apkures, un energoapgādes infrastruktūras atjaunošanas darbi joprojām turpinās.
Pēdējās dienās Krievija ir uzbrukusi arī reģionālajiem centriem Ukrainas austrumos un dienvidos, atstājot Dņipropetrovskas un Zaporižjas apgabalus bez elektrības.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Kopš 2024. gada rudens Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas un Pakistānas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu