Ieslodzīto atbrīvošana un ASV reakcija
Piecas dienas pēc tam, kad ASV spēki sagūstīja Venecuēlas autoritāro līderi Nikolasu Maduro, Venecuēlas varas iestādes ceturtdien ir paziņojušas par liela skaita ieslodzīto atbrīvošanu, tostarp arī ārzemnieku. Šo ziņu apstiprināja parlamenta priekšsēdētājs Horhe Rodrigess, raksta avīze Diena. Kā ziņo avīze Diena, šis solis tiek interpretēts kā centiens panākt mieru un mazināt politisko spriedzi valstī. Reaģējot uz šīm ziņām, ASV prezidents Donalds Tramps piektdien paziņoja, ka ir nolēmis atcelt otro uzbrukuma vilni Venecuēlai.
Rodrigess žurnālistiem sacīja, ka valdība nekavējoties atbrīvo gan Venecuēlas, gan ārvalstu pilsoņus, un raksturoja šo rīcību kā vienpusēju žestu. Tomēr precīzs atbrīvoto ieslodzīto skaits netika sniegts. Cilvēktiesību organizācija “Foro Penal” norāda, ka Venecuēlā ir 806 politieslodzītie, tostarp 175 militārpersonas. Iepriekš ziņots, ka Venecuēlas valdība atbrīvojusi tikai deviņus politieslodzītos, kas ir aptuveni 1% no kopējā skaita, radot neapmierinātību cilvēktiesību organizāciju vidū.
Maduro sagūstīšana un apsūdzības
Nikolass Maduro tika sagūstīts janvāra sākumā ASV veiktas militārās operācijas rezultātā. Operācija notika pēc tam, kad ASV bija izvirzījušas Maduro apsūdzības par narkotiku terorismu un ieroču glabāšanu. Pēc sagūstīšanas viņš kopā ar sievu Sīliju Floresu tika nogādāts uz Ņujorku, kur viņiem izvirzītas apsūdzības par narkotiku kontrabandu un citiem noziegumiem. Maduro ir noliedzis visas viņam izvirzītās apsūdzības.
Šī Maduro aizturēšana izraisīja plašu starptautisku reakciju. Venecuēlas pagaidu prezidente Delsija Rodrigesa ir izveidojusi komisiju Maduro atbrīvošanai un paudusi gatavību sadarboties ar ASV. Tikmēr opozīcijas līdere Marija Korina Mačado ir atbalstījusi šīs darbības, uzskatot, ka ir pienākusi brīvības stunda.
ASV intereses un turpmākā politiskā virzība
ASV prezidents Donalds Tramps ir paudis nodomu ASV pārvaldīt Venecuēlu un tās naftas krājumus, norādot, ka ASV naftas kompānijas ieguldīs miljardus infrastruktūras atjaunošanā. Tiek prognozēts, ka ASV saņems no Venecuēlas līdz pat 50 miljoniem barelu naftas. Turklāt Tramps ir norādījis, ka Venecuēla par ieņēmumiem no naftas pārdošanas turpmāk pirkšot tikai ASV ražotas preces.
Šī pieeja skaidri parāda ASV centienus nostiprināt savu ekonomisko un politisko ietekmi reģionā, vienlaikus izstumjot Krieviju un Ķīnu. ASV administrācija ir izvirzījusi ultimātu Venecuēlai – vai nu pilnīga attiecību pārtraukšana ar Krieviju, vai arī sankcijas un blokāde paliks spēkā. Tas faktiski nozīmētu pilnīgu Venecuēlas ekonomisko pagriezienu Vašingtonas virzienā un Maskavas ietekmes likvidēšanu.
Krievijas reakcija un starptautiskās sekas
ASV militārā operācija Venecuēlā un prezidenta Nikolasa Maduro sagūstīšana ir tieši ietekmējusi Krievijas starptautisko pozīciju. Nikolasa Maduro, kurš bija Maskavas ilgstošs partneris, sagūstīšana ir atklājusi Krievijas spēju ierobežojumus aizsargāt sabiedrotos režīmus un uzturēt ietekmi ārpus tās reģiona. Krievijas oficiālā reakcija ir bijusi atturīga, aprobežojoties ar standarta diplomātisku nosodījumu.
Analītiķi uzskata, ka notikumi Venecuēlā ir izgaismojuši Krievijas spēju ierobežojumus projicēt varu ārpus tās tiešās ietekmes zonas. Tie ir mazinājuši Krievijas drošības garantiju ticamību un sarežģījuši tās centienus sevi pozicionēt kā globālu pretspēku Amerikas Savienotajām Valstīm. Tas, ka Krievijas piegādātās pretgaisa aizsardzības sistēmas Venecuēlā nespēja novērst ASV operāciju, ir pastiprinājis šaubas par Krievijas bruņojuma efektivitāti.