Likuma par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem grozījumi paredz vairākas izmaiņas arī bez tām, pret kurām iebilst LŽA.
Līdz ar grozījumiem likumā tiek ieviestas definīcijas tādiem ar medijiem saistītiem apzīmējumiem kā mediju pakalpojums, mediju pakalpojumu sniedzējs, tiešsaistes platforma, masu informācijas līdzeklis un patiesais labuma guvējs.
Tāpat papildināts likuma pants, kas nosaka masu informācijas līdzekļa dibināšanu. Līdz ar grozījumiem tiek noteikts, ka masu informācijas līdzekļa dibināšana vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas vai pakalpojuma izveidošana ir obligāti piesakāma ierakstīšanai masu informācijas līdzekļu reģistrā, iesniedzot pieteikumu.
Plānots arī noteikt, ka pirms masu informācijas līdzekļa reģistrēšanas Uzņēmumu reģistrs (UR) lūdz Kultūras ministrijas atzinumu par masu informācijas līdzekļa atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem mediju pakalpojumu jomā.
Tāpat mediju pakalpojumu sniedzējiem līdz kārtējā gada 1. jūlijam UR būs jāiesniedz pārskats par iepriekšējā gadā saņemto publisko finansējumu valsts reklāmai un reklāmas ieņēmumiem no trešo valstu publiskajām iestādēm. UR valsts notārs iesniegto dokumentu pievienos attiecīgā masu informācijas līdzekļa reģistrācijas lietai un iekļaus to reģistrācijas lietas publiskajā daļā, nepārbaudot iesniegtās informācijas atbilstību faktiski saņemtajām summām un nepieņemot atsevišķu lēmumu.
Ja mediju nodrošinātājs ir juridiska persona vai veidojums, kas reģistrēts citā ES dalībvalstī, pieteikumā par medija reģistrāciju pievieno arī informāciju no attiecīgās valsts par tā patiesajiem labuma guvējiem saskaņā ar tur spēkā esošajiem noteikumiem.
Savukārt, ja mediju pakalpojumu sniedzējs nav reģistrēts UR vai citā ES dalībvalsts reģistrā, pirms pieteikuma iesniegšanas tam jāreģistrē savs patiesais labuma guvējs UR patieso labuma guvēju reģistrā saskaņā ar likumu.