Kas ir ES ilgtermiņa budžets?
ES ilgtermiņa budžetu dažkārt sauc arī par daudzgadu finanšu shēmu (DFS). Tajā ir noteikts maksimālais naudas apjoms, ko ES var ieguldīt vismaz piecu gadu periodā dažādās politikas jomās. Pēdējie ilgtermiņa budžeti ir tikuši noteikti septiņiem gadiem.
Viens no iemesliem, kāpēc ES ir gan ilgtermiņa budžets, gan gada budžeti, ir atvieglot to programmu plānošanu, kuras ES vēlas finansēt, un palielināt to efektivitāti. Šāda paredzamība ir nepieciešama, piemēram, pētniekiem, kuri strādā pie zinātniskiem projektiem, kuru pabeigšanai nepieciešami vairāki gadi.
Ilgtermiņa budžetam ir jābūt arī pietiekami elastīgam, lai varētu rīkoties neparedzētu krīžu un ārkārtas situāciju gadījumā, piemēram, Covid-19 uzliesmojuma gadījumā. Tāpēc tajā ir iekļauti vairāki instrumenti, lai nodrošinātu, ka neparedzētu apstākļu gadījumā nauda var tikt izmantota tur, kur tā ir visvairāk nepieciešama.
Piemēram, ES Solidaritātes fonds ir izveidots, lai sniegtu finansiālu palīdzību gadījumā, ja dalībvalstī notiek liela katastrofa. Tam ir arī globalizācijas pielāgošanās fonds, kas paredzēts, lai palīdzētu darba ņēmējiem atrast jaunu darbu, ja tie ir zaudējuši darbu pasaules tirdzniecības struktūras izmaiņu vai ekonomiskās krīzes dēļ.
Atšķirībā no valstu budžetiem ES budžets ir drīzāk investīciju budžets. Piemēram, tas nefinansē pamatizglītību vai valsts aizsardzību. Tā vietā galvenā uzmanība tiek pievērsta jomām, kurās ES var panākt izmaiņas, veicinot izaugsmi un konkurētspēju vai īstenojot solidaritāti.