Kino cienītāji noteikti pamanījuši, ka nesen izziņoti šī gada Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” nominanti, tāpēc Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” kopā ar nozares ekspertiem pārrunājam norises Latvijas filmu mākslā. Kino festivāla Riga IFF radošā direktore Sonora Broka, kā arī scenāriste un producente Līga Gaisa pauž savu viedokli par aktuālo Latvijas kino ainu, atklāj grūtības nominantu izvēles procesā un dalās ar saviem šī gada favorītiem kino pasaulē.
Šogad Nacionālajai kino balvai izveidotas divas jaunas nominācijas – “Labākā filma” un “Labākā īsmetrāžas filma”, kā arī tiek atgriezta nominācija “Labākā mazākuma kopražojuma filma”.
“Labākā filma un labākā īsfilma, manuprāt, ir tāds ļoti veiksmīgs risinājums, lai skatītājiem dotu kopskatu par to, kas nozarē notiek, un – lai filmu veidi varētu konkurēt arī savā starpā. Tiek saglabātas arī nominācijas par labāko spēlfilmu, dokumentālo filmu un labāko animācijas īsfilmu. Šogad ir tas gads, kad atkal ir tikai viena animācijas pilnmetrāžas filma, tad mums likās, ka būtu vērtīgi, ja tai būtu iespēja konkurēt arī ar pārējām pilnmetrāžas filmām,” izmaiņas skaidro scenāriste un producente Līga Gaisa.
Režisoru Raita Ābeles un Laura Ābeles pilnmetrāžas animācijas filma “Dieva suns” nominēta arī divām Eiropas Kinoakadēmijas balvām, kuru pasniegšanas ceremonija notiks 17. janvārī Berlīnē.
Latvijas kino – kvalitāte arī starptautiskā kontekstā
Raugoties uz kopējo Latvijas kino ainu, Sonora Broka norāda, ka mainījies uzsvars – no kvantitātes uz kvalitāti.
“Ir tiešām laba sajūta, šobrīd skatoties uz nominācijām, jo šie darbi ir kvalitatīvs kino, tas ir augstvērtīgs kino. Man tiešām liels prieks, ka šādi šobrīd izskatās Latvijas kino aina, domājot gan par dokumentālo kino, gan spēles, gan animāciju.
Ir pārstāvētas gan ārkārtīgi dažādas tēmas, gan filmveides piemēri, gan spilgti režijas rokraksti. Tas izskatās labi arī starptautiskā kontekstā,
ne velti 17. janvārī mēs uzzināsim, vai “Dieva suns” ir saņēmis arī Eiropas Kinoakadēmijas balvu. Tur viņiem ir pat divas nominācijas: ne tikai “Labākā animācijas filma”, bet arī “Labākā Eiropas filma”,” komentē Riga IFF radošā direktore Sonora Broka.
Līga Gaisa papildina kolēģes teikto, sakot, ka viņai gandarījumu sagādāja filmu dažādība. Producente izceļ kategoriju “Labākā studentu filma” un atklāj, ka veiksmīgās debijas vieš ticību: jaunie profesionāļi izaugs par spēcīgu pienesumu visai Latvijas kino nozarei.
Filmu atlases komisijas ekspertu rindās bija ne tikai kino kritiķi un pētnieki, bet arī dažādi jomas profesionāļi. Tas ir ļoti vērtīgs pienesums, uzsver Broka, jo, neskatoties uz to, ka visi eksperti darbojas vienā industrijā, skatījums uz vienu filmu var būt ļoti atšķirīgs.
“Neskatoties uz kino zināšanām, ir profesionāli aspekti, kurus mēs varbūt nevaram nolasīt tik labi kā, piemēram, profesionāli operatori, skaņas vai montāžas režisori.
Tur ir tādas nianses, kas mani citreiz tiešām pārsteidz, tāpēc es ļoti augsti vērtēju, ka šie cilvēki tiek pieaicināti,” norāda nozares eksperte.
Personīgie favorīti sakrīt ar izvēlētajiem nominantiem
Kad filmu atlases komisijas savu ir paveikušas un nominantu darbi nodoti starptautiskas žūrijas vērtēšanai, Sonora Broka un Līga Gaisa ir gatavas atklāt arī savus šī gada favorītus. Broka norāda, ka viņas personiskā sajūta lielā mērā sakrīt ar to, kuras filmas izvirzītas nominācijām.
“Šogad 16 nominācijas [ir] Signes Birkovas filmai “Lotus”. (..) Man tas šķiet īpašs notikums, ka savā ziņā tik izaicinoša filma – savā vizualitātē un stāstveidē – ir izvirzījusies nomināciju skaita priekšgalā. Par to man ir ļoti liels prieks. Animācijā es turu visus īkšķus par pavisam jaunu kino veidotāju –
Andreju Brīvuli un viņa filmu “Tīrība”, jo man šķiet, ka tā tiešām ir balss un rokraksts Latvijas animācijā, par ko mēs vēl dzirdēsim. (..)
Viņa filmas jau tiek izrādītas prestižos starptautiskos festivālos kā Ansī, es esmu redzējusi ieskatu viņa topošajā filmā “Rīgas līnijas” un ļoti rūpīgi sekošu viņa profesionālajai darbībai arī turpmāk,” savus favorītus balvas nominantu vidū komentē Sonora Broka.
Līga Gaisa izceļ režisores Alises Zariņas pilnmetrāžas spēlfilmu “Nospiedumi “, kura pie skatītājiem Latvijā nonāks šā gada martā. Īpaši viņa jutīšot līdzi visām nominētajām dokumentālajām filmām.
“No dokumentālajām filmām man ir vairāki favorīti. (..) Man liekas, ka kategorijā “Labākā dokumentālā filma” mana personiskā izvēle sakrita ar to, ko nominējām. Tā kā es jutīšu līdzi visām šīm filmām,” atklāj producente.
Sarežģītas izvēles un izaicinājumi
Nacionālās kino balvas nolikumā teikts, ka eksperti katrā no nominācijām drīkst virzīt trīs līdz piecus darbus. Līga Gaisa norāda, ka dažās nominācijās šis ierobežojums izvēli padarījis īpaši sarežģītu: “Dažās kategorijās patiesībā bija ļoti sāpīgi “griezt” zem piektās filmas, jo sestā arī pilnīgi mierīgi būtu iekļuvusi. (..) Vienīgā kategorija, kurā mēs atļāvāmies ielikt vairāk filmu, bija studentu filmas, jo no tām bija ļoti plaša izvēle.
Likās, ka vajag atbalstīt visus, kuri ir izrāvušies nedaudz solīti priekšā pārējiem.”
Izaicinošas šogad izrādījušās nominācijas par labāko aktieru darbu, jo tajās neierasti izvirzīti arī aktieri no pilnmetrāžas animācijas filmas.
“Mūsu vidū bija arī animatore Lizete Upīte, kura mums ļoti palīdzēja nolemt, ka tomēr izskatīsim “Dieva suņa” aktierus arī aktieru kategorijās,
jo rotoskopija ir tas animācijas veids, kur ļoti tieši iesaistīts aktierdarbs.
Tā kā šajā filmā aktieriem ir tik liela nozīme tēlu veidošanā, tā būtu viņu apdalīšana, ja mēs nevērtētu viņu darbu,” skaidro Broka.
Balva par mūža ieguldījumu kaskadierim Jānim Uldim Veispalam
“Lielā Kristapa” balvas pasniegšanas ceremonija notiks 1. martā Rīgas Kongresu namā, un jau zināms, ka balvu par mūža ieguldījumu saņems kaskadieris Jānis Uldis Veispals.
“Kaskadieri ir viena no tām it kā ļoti redzamajām, bet tajā pašā laikā neredzamajām profesijām. Mēs viņus redzam kadrā, bet tikpat kā neko par viņiem nezinām. Mūsdienās Latvijas kino joprojām darbojas kaskadieri, tiesa, tas ir vairāk starptautisku projektu kontekstā. (..) Arī Jānis Uldis Veispals ir strādājis starptautiskos projektos.
Šai profesijai ir tāda tradīcija, ko mēs gribējām izgaismot un aktualizēt, un, man šķiet, ka tā tiešām ir ļoti pelnīta balva,”
pauž Sonora Broka.