Aizliegta vienošanās jeb kartelis ir administratīvs pārkāpums, savukārt sarunas bija pievienotas kriminālprocesa materiāliem un attiecīgi nebūtu nododamas konkurences uzraugiem.
Augstākā tiesa brīdina par patvaļu un ļaunprātību šādā praksē, savukārt izmeklējošās iestādes tagad satrauktas, ka šis faktiski var ne tikai izgāzt daudzu simtu miljonu eiro būvnieku karteļa lietu, bet arī apdraudēt citu aizliegtu vienošanos atklāšanu.
Tas viss skaļi atbalsojies arī politiskajā vidē. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV) pauž, ka jau paredzēts iesaistītos saukt kopā, lai lemtu par tālāko. Skaidrs, ka tas nekādā veidā neietekmēs konkrēto būvnieku karteļa lietu, bet Augstākās tiesas secinājumiem ir plaša ietekme uz līdzīgām izmeklēšanām nākotnē.
“Mēs par to runāsim, bet tas nav tikai par šo spriedumu. Tas ir jautājums pēc būtības. Runājot par to spriedumu, es domāju, lai tiesneši skaidro, kāpēc viņi tā uzskata. Manuprāt, pieņemot jebkādu lēmumu, nevar redzēt tikai burtus, bet ir jālasa un jāsaprot arī saturs,” norāda Judins.
Viņš akcentē: “Ir svarīgi pareizi piemērot likumus. Grozījumi ir iespējami, bet es visu laiku saistībā ar dažādiem jautājumiem dzirdu: ir jāgroza likumi, ir jāpieņem jauni. Nu varbūt sāksim strādāt ar tiem likumiem, kas mums ir.”
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
“Negaidīti” – tā vienā vārdā Augstākās tiesas lēmumu raksturo “Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs. Saeimai būšot jāiesaistās, vai nu atļaujot attiecīgu materiālu nodošanu citām institūcijām vai nu paredzot kriminālatbildību par karteļiem.
“Tā, kā ir, nevar palikt. Faktiski tas signāls, kas tiek nosūtīts, ir, ka valsts neliks šķēršļus. Protams, tas atvieglo dzīvi ikvienam, kurš šādas aizliegtās vienošanās vēlas noslēgt. Ja mēs vēlamies būt tiesiska valsts, kurā kur šāda veida koruptīvas darbības nenotiek, tad skaidrs, ka Saeimai ir jāsaka savs vārds,” uzsver Šuvajevs.
Kāds šis “Saeimas vārds” varētu būt pagaidām gan nav zināms. Šajā parlamenta sasaukumā jau bija lemšana par karteļu kriminalizēšanu. Toreiz balsu nepietika. To neatbalstīja arī koalīcijā ietilpstošie “zaļzemnieki”, kuri joprojām domā līdzīgi, bet atzīst – kaut kādas regulējuma izmaiņas varētu būt nepieciešamas.
“Par karteļu kriminalizēšanu diskusijas ir bijušas gana plašas. Mēs vairāk sliecamies atbalstīt uzņēmēju nostāju, kas ir piesardzīgāka un ka pamata lietās tomēr jāsaglabā administratīvā atbildība. Savukārt jautājumos, kas skar, lietas materiālu izmantošanu, noteikti būtu darbs,” klāsta ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis.
Arī vairākas opozīcijas frakcijas pagaidām izsakās piesardzīgi, bet gatavas vērtēt iesaistīto argumentus.
Saeimas Juridiskās komisijas sēde par operatīvās lietas materiālu potenciālu izmantošanu citos procesos ieplānota nākamnedēļ, tad arī vajadzētu būt skaidram, vai un kādi iespējami likuma grozījumi varētu būt nepieciešami.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!