“Tētis vienmēr teica, ka, neraugoties ne uz ko, dzīve turpinās, ir jābūt stipriem,” saka bojāgājušā Valērija Boskačenko meita Vera. Tāpēc ģimene seko viņa padomam un cenšas turēties ar cieņu, arī Valērija dzīvesbiedre Valentīna.
Dzīvespriecīgs, sportisks, labestīgs, ļoti daudzpusīgs cilvēks, Valēriju raksturo meita. Nākamajās brīvdienās visi kopā plānoja doties slēpot. Un vēl Valērijs bija “dabas cilvēks”, medībās piedalījās kopš 22 gadu vecuma – arī liktenīgajā dienā ar draugiem bija medībās.
Savulaik Valērijs bija galvenais grāmatvedis Salaspils uzņēmumā “Silava”, vēlāk strādāja citus ar finanšu jomu saistītus darbus, bija Zvejniekciema dārzkopības kooperatīva “Mežvīns” vadītājs.
“Viņam bija plašs draugu un paziņu loks, viņš bija labs draugs, izpalīdzīgs, vienmēr kā saulīte, deva un neko pretī neprasīja,” stāsta meita. Valērijam ir divi pieauguši bērni, pieci mazbērni un četri mazmazbērni. “Viņš jokoja, ka dzīvos līdz 122 gadu vecumam, jo viņa vecmāmiņa nodzīvoja līdz 121 gadam.”
“Dzīve viņam nebija viegla, bet ar mērķtiecību, vēlmi turpināt un zinātkāri viņš virzījās uz priekšu un visu panāca saviem spēkiem. Izturīgs cilvēks.”
Ko Valērija meita redzēja, ierodoties traģēdijas vietā, un kas eksperta vērtējumā avārijas brīdī notika uz ceļa?