ASV prezidents Donalds Tramps ir devis piekrišanu jaunu, stingrāku sankciju likumprojekta apstiprināšanai pret Krieviju, kas varētu būtiski ierobežot tās ekonomiskās iespējas. Šāds lēmums tiek pieņemts, kamēr administrācija turpina sarunas par iespējamu kara izbeigšanu Ukrainā. Kā ziņo Latvijas Avīze, republikāņu senators Lindsijs Greiems pēc tikšanās ar prezidentu Trampu apliecinājis, ka viņš ir atbalstījis abu partiju izstrādāto sankciju likumprojektu, pie kura strādāts mēnešiem ilgi. Paredzams, ka balsojums par šo likumprojektu ASV Senātā varētu notikt jau tuvākajā laikā.
Stingrāks spiediens uz Krievijas ekonomiku
Šīs jaunās sankcijas ir daļa no plašākas stratēģijas, lai palielinātu spiedienu uz Krievijas ekonomiku, reaģējot uz tās agresiju Ukrainā. ASV ir ieinteresētas novērst turpmāku Krievijas militāro spēju attīstību un ierobežot tās spēju finansēt karadarbību. Prognozes liecina, ka Krievijas ekonomika jau saskaras ar nopietnām grūtībām, un 2026. gadā tiek prognozēta recesija. Ekonomiskie analītiķi norāda, ka Krievijas budžeta deficīts pieaug, ko vēl vairāk pasliktina strauji krītošie naftas un gāzes ieņēmumi. Šīs sankcijas varētu vēl vairāk saasināt šo situaciju, radot papildu izaicinājumus Krievijas finanšu sistēmai.
Ietekme uz citām valstīm
Lai gan galvenais mērķis ir Krievija, šīs sankcijas varētu radīt arī netiešas sekas citām valstīm, īpaši tām, kas joprojām turpina pirkt Krievijas naftu un gāzi. Tiek izskatīta iespēja noteikt sankcijas pret valstīm, piemēram, Ķīnu, Indiju, Brazīliju un Turciju, ja tās turpinās finansēt Krievijas kara mašīnu. ASV ir aktīvi cīnījušās pret sankciju apiešanu, tostarp pret Krievijas tā dēvēto “ēnu floti” – kuģiem, kas tiek izmantoti, lai apietu starptautiskos tirdzniecības ierobežojumus. Nesen ASV armija aizturējusi Krievijas karoga tankkuģi, kas tiek turēts aizdomās par sankciju pārkāpumiem, kas apliecina šīs cīņas intensitāti.
Latvijas nostāja un sankciju ievērošana
Latvija ir aktīvi atbalstījusi sankciju politiku pret Krieviju un ir viena no tām ES dalībvalstīm, kas stingri ievēro noteiktos ierobežojumus. Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) pārstāvji ir norādījuši, ka Latvija nav vājākā vieta ES vai pasaulē attiecībā uz sankciju ievērošanu, bet gan viena no līderēm. Lai gan citu valstu sankcijas Latvijā nav tieši saistošas, to ievērošanu var pieprasīt sadarbības partneri, īpaši ASV Valsts kases noteiktās sankcijas ir jāievēro publiskajos iepirkumos un finanšu darījumos.
Krievijas ekonomikas nākotne
Analītiķi prognozē, ka Krievijas ekonomika saskarsies ar recesiju arī turpmākajos gados, ja netiks veiktas būtiskas strukturālās reformas. Budžeta deficīts, samazinātie ieņēmumi no energoresursu eksporta un kara izmaksas rada nopietnu spiedienu uz valsts finanšu stabilitāti. Daži Krievijas politiķi un mediji jau atzīst, ka karš ir smagi iedragājis valsts ekonomiku, radot “traku deficītu”. Tiek prognozēts, ka Krievijas ekonomikas izaugsme 2025. un 2026. gadā būs ļoti ierobežota, ko vēl vairāk varētu ietekmēt jaunās un pastiprinātās sankcijas no ASV puses.