Krievija nostiprina savu nostāju pret Rietumu karaspēku Ukrainā
Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova ceturtdien atkārtoti uzsvēra, ka Krievijai ir pilnīgi nepieņemama Rietumu karavīru izvietošana Ukrainas teritorijā. Šāds paziņojums izskanējis, komentējot 6. janvārī parakstīto Parīzes deklarāciju par drošības garantijām Ukrainai, ko parakstīja Francija, Lielbritānija un Ukraina. Zaharova brīdināja, ka jebkādu Rietumvalstu militāro vienību, objektu vai infrastruktūras klātbūtne Ukrainā tiks uzskatīta par ārvalstu intervenci un Krievijas bruņoto spēku likumīgiem kaujas mērķiem.
Šī Krievijas nostāja nav jauna. Maskava iepriekš jau vairākkārt ir paudusi, ka Rietumu militārpersonu klātbūtne Ukrainā ir nepieņemama. Daži ASV pārstāvji gan ir izteikuši pieņēmumu, ka Krievija varētu piekrist šādam risinājumam kompromisa veidā, tomēr Krievijai prioritāte šķiet teritoriju kontroles jautājums, īpaši attiecībā uz Doneckas apgabalu.
Parīzes deklarācija un tās sekas
Parīzes deklarācija, kas tika noslēgta 6. janvārī, paredz daudznacionālu spēku izvietošanu Ukrainā pēc pamiera panākšanas. Šīs drošības garantijas ir izstrādātas, lai Ukraina nejustos spiesta padoties un lai novērstu turpmākus miera līgumu pārkāpumus. Deklarācijā ir minēts, ka starptautiskais kontingents tiktu izvietots vienīgi pēc vienošanās ar Krieviju par uguns pārtraukšanu, nevis lai tieši piedalītos karadarbībā. Tomēr Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā šis aspekts netiek īpaši izcelts.
Tiek ziņots, ka Lielbritānija un Francija plāno nosūtīt uz Ukrainu līdz 15 000 karavīru kā daļu no drošības garantijām pēc miera līguma noslēgšanas. Tomēr vairākas valstis, tostarp ASV un citas Eiropas valstis, ir atteikušās sūtīt savus karavīrus uz Ukrainu. Šī situācija rada spriedzi starp valstīm, kas ir gatavas sniegt plašāku atbalstu, un tām, kas izrāda piesardzību.
Latvijas un citu Baltijas valstu pozīcija
Latvijas nostāja nemainās – Latvija atbalsta deklarāciju un ir gatava iesaistīties Ukrainas ilgtermiņa drošības garantēšanā, piemēram, apmācībās, taču neplāno sūtīt savus karavīrus uz Ukrainu. Aizsardzības ministrija ir apstiprinājusi, ka šāda pozīcija spēkā ir šobrīd. Arī Lietuva apsver iespēju nosūtīt uz Ukrainu vairākus simtus karavīru, ja tiks panākts miers, taču par precīzāku ieguldījumu drošības garantijās vēl tiek runāts.
Savukārt Eiropas sabiedrotie, tostarp Francija un Lielbritānija, ir parakstījuši deklarāciju par daudznacionālu spēku izvietošanu Ukrainā pēc pamiera panākšanas. Lai gan daži līderi, piemēram, Spānijas premjerministrs Pedro Sančess, ir gatavi stiprināt mieru ar militāru klātbūtni, Itālija un Polija ir norādījušas, ka to karaspēka klātbūtne Ukrainā kā daļa no drošības garantijām nav sagaidāma.
Starptautiskā reakcija un nākotnes perspektīvas
Francijas prezidents Emanuels Makrons ir uzsvēris, ka drošības garantijas ir būtiskas, lai Ukraina nejustos spiesta padoties un lai novērstu turpmākus miera līgumu pārkāpumus. Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta ir piebildis, ka Eiropas Savienība ir gatava sniegt savu ieguldījumu miera līguma atbalstīšanā, piedāvājot gan civilās, gan militārās misijas uz vietas Ukrainā. Šis solis tiek vērtēts kā nozīmīgs pagrieziena punkts ilgstošajā konfliktā, cenšoties nodrošināt stabilu un ilgstošu mieru.
Tomēr Krievijas nostāja joprojām ir stingra. Krievijas Ārlietu ministrija (ĀM) ir paziņojusi, ka jebkura ārvalstu karaspēka un militāro objektu izvietošana Ukrainā tiks uzskatīta par tiešu draudu Krievijas drošībai. Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova ir norādījusi, ka šādi spēki un objekti tiks uzskatīti par Krievijas armijas “likumīgiem kaujas mērķiem”. Šis konfrontējošais paziņojums norāda uz turpmākiem izaicinājumiem diplomātiskajā frontē.