Tas arī notika pēc jaunas ASV un Krievijas attiecību pasliktināšanās, Krievijai nosodot ASV par naftas tankkuģa ieņemšanu Atlantijas okeāna ziemeļos.
Eiropas valstu līderi nosodīja uzbrukumu ar “Orešņik” kā “eskalējošu un nepieņemamu”, un tikpat skarbu novērtējumu pirmdien sniedza Brūsa.
“Milzu potenciāla brīdī, ko radījusi tikai prezidenta Trampa apņemšanās panākt mieru visā pasaulē, abām pusēm vajadzētu meklēt deeskalācijas iespējas. Tomēr Krievijas rīcība riskē paplašināt un pastiprināt karu,” sacīja Brūsa.
Brūsa atgādināja Krievijai, ka tā pirms gada balsojusi par ANO Drošības padomes rezolūciju, kas aicina izbeigt karu Ukrainā.
“Būtu jauki, ja Krievijas vārdi atbilstu darbiem.
Šīs rezolūcijas garā Krievijai, Ukrainai un Eiropai vajag nopietni censties panākt mieru un izbeigt šo murgu,” sacīja Brūsa.
Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Ņebenzja paziņoja, ka Krievija “turpinās risināt problēmu ar militāriem līdzekļiem”, līdz Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis “nāks pie prāta un piekritīs reālistiskiem sarunu nosacījumiem”.
“Viņš jau sen tika brīdināts (..) ka sarunu nosacījumi viņam tikai pasliktināsies,” sacīja Ņebenzja. “Līdzīgā kārtā katrs nekrietns uzbrukums Krievijas civiliedzīvotājiem izraisīs skarbu atbildi.”
Ukrainas vēstnieks ANO Andrijs Meļņiks paziņoja, ka Krievija tagad ir visneizdevīgākajā pozīcijā kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gada februārī, jo tās ekonomikas izaugsme palēninās un naftas ieņēmumi samazinājušies.
“Krievija grib pārdot šai padomei un visai ANO saimei iespaidu, ka ir neuzvarama, bet tā ir vēl viena ilūzija,” sacīja vēstnieks.
“Rūpīgi veidotais spēka tēls nav nekas vairāk kā māņi un maldi, kas ir pilnīgi atrauti no realitātes.”