Latvijā pieaugusi ienākumu nevienlīdzība, bet premjere Evika Siliņa no “Jaunās Vienotības” stāsta pretējo. Savukārt, vērtējot pašas turīgumu, viņa intervijā saka – esmu pa vidu. Vai tiešām tā ir?
“Re:Baltica” faktu pārbaudes projekta “Re:Check” jaunākais apskats
Gada nogalē premjerministre Evika Siliņa no “Jaunās Vienotības” sniedza plašu interviju žurnālam “Sestdiena”. Tai dots nosaukums “Atguvusi spēku”. Siliņa intervijā stāsta par valdības pērnā gada sasniegumiem. Intervijas autors, žurnālists Egīls Zirnis cita starpā viņai saka šādi: “Ekonomikas dati rāda, ka plaisa starp turīgo un trūcīgo Latviju palielinās.”
Siliņa atbildēja: “Šīs valdības laikā ir izdevies beidzot mainīt nevienlīdzības indeksu, kas līdz tam visu laiku palielinājās.”
Premjere turpināja, stāstot, ka tas panākts, gan palielinot neapliekamo minimumu, gan noņemot diferencēto neapliekamo minimumu, kas uzņēmējiem sagādājis lielas problēmas.
Tas tiešām ir darīts, taču Siliņai nav taisnība par nevienlīdzības indeksu – tas viņas valdības laikā ir pieaudzis, nevis samazinājies.
Nevienlīdzību mēra ar Džini indeksu jeb Džini koeficientu. Jo tas ir augstāks, jo lielāka ienākumu nevienlīdzība iedzīvotāju vidū. Siliņa vada valdību kopš 2023. gada rudens, un 2024. gadā indekss palielinājās par 1,4 punktiem. Turklāt tas ir lielākais pieaugums pēdējo desmit gadu laikā, rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati. Siliņai arī nav taisnība, ka pirms viņas indekss visu laiku palielinājās. Gluži pretēji, 2021. un 2022. gadā Džini indekss un tātad ienākumu nevienlīdzība mazinājās.
“Re:Check” lūdza Siliņas komunikācijas padomniecei Annai Ūdrei komentēt premjeres teikto. Viņa rakstiski atbildēja, ka “Ministru prezidentes izteikumi attiecas uz valdības kopējo politiku, nevis uz vienu konkrētu rādītāju”.
“Džini koeficients var īslaicīgi pieaugt, kamēr zemāko ienākumu grupām situācija objektīvi uzlabojas, pateicoties neapliekamā minimuma celšanai, minimālās algas paaugstināšanai, diferencētā minimuma paplašināšanai, kā arī ģimeņu atbalsta un reģionālās pieejamības pasākumiem,” skaidroja premjeres pārstāve.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijas trūcīgākajiem cilvēkiem situācija tiešām uzlabojas – viņi aptaujās norāda, ka var atļauties vairāk nekā iepriekš. Taču šis faktors vien neko neliecina par nevienlīdzību. Tā ir palielinājusies. Proti, turīgāko iedzīvotāju ienākumi pēdējos gados aug straujāk nekā nabadzīgāko.
Jāpiebilst, ka Latvijā nevienlīdzība ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā, un Siliņas valdības deklarācijā bija solīts to mazināt. Taču vismaz pagaidām tas nav izdevies un plaisa aug.
Žurnāla “Sestdiena” žurnālists premjerei arī jautāja par viņu pašu: “Kam jūs piederat – sabiedrības turīgajai vai ne tik turīgajai daļai?”
Siliņa atbildēja šādi: “Esmu pa vidu, Latvijas premjera alga noteikti nav tā lielākā.”
Latvijas premjera alga pērn bija 8659 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Tā tiešām nav lielākā ne Eiropas Savienības, ne Baltijas valstu premjeru vidū. Taču saruna un žurnālista jautājums bija par Latvijas sabiedrību, un šajā ziņā Siliņai nav taisnība. Proti, viņa turīgumā nav “pa vidu”.
Pirmkārt, premjeres alga ir 4,7 reizes lielāka nekā Latvijas vidējā alga. Otrkārt, Siliņas reālie ienākumi 2024. gadā bija vidēji 10,6 tūkstoši eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. To rāda premjeres ienākumu deklarācija. Pat ja Siliņa būtu vienīgā pelnītāja ģimenē, premjeres ienākumi arī pēc nodokļu nomaksas viņas mājsaimniecību ierindo Latvijas iedzīvotāju turīgākajā piektdaļā, ja rēķina ienākumus vidēji uz vienu mājsaimniecību. To apliecina statistikas pārvaldes dati.
Premjeres padomniece Ūdre uz lūgumu skaidrot Siliņas izteikumu par būšanu “pa vidu” atbildēja, ka “Ministru prezidente intervijā ir paudusi savu viedokli”.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu